"No vienas puses, mēs sūtam tiesībsargājošām iestādēm savus ziņojumus jeb kompetentas iestādes atzinumus, un tiesībsargājošā iestāde izlemj, vai ir pietiekams pamats, lai ierosinātu kriminālprocesu. Ja ziņojuma ietvaros mēs esam iesaldējuši arī naudas līdzekļus, tad tiesībsargājošajai iestādei ir jādodas pie izmeklēšanas tiesneša, lai šiem līdzekļiem uzliktu arestu. Tādēļ mūsu lēmumus izvērtē arī izmeklētājs un tiesnesis. No otras puses, gandrīz vienmēr mūsu rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu pārsūdz Ģenerālprokuratūrā. Mums nav bijušas situācijas, kurās Ģenerālprokuratūra ir atcēlusi mūsu rīkojumus," sacīja Znotiņa.
Vienlaikus viņa atzina, lai gan no sistēmiskā viedokļa likumdevēji ir daudz izdarījuši, lai naudas izcelsmes pārbaudes sistēma strādātu labi, iepriekš nebija iespējams rēķināties ar tik lielu darba apmēru, kāds ir tagad, jo dažu gadu laikā trīs bankas — 2016.gadā "Trasta komercbanka", 2018.gadā "ABLV Bank" un 2019.gadā "PNB banka" — nonāca likvidācijas stadijā.
Znotiņa norādīja, ka pagājušajā gadā tika iesaldēti kopumā 429 miljoni eiro, tostarp gandrīz 350 miljoni eiro bija līdzekļi likvidējamajās kredītiestādēs. "Lielāko darba daļu veido "ātrā naudas skriešana" cauri Latvijai, un šajā gadījumā pat ir grūti identificējams šo naudas līdzekļu ģenerējošais noziegums, kas pārsvarā gadījumu ir noticis NVS valstīs," atzina Znotiņa, piebilstot, ka pārējos 80 miljonus eiro veido citi noziegumi - kontrabanda, nodokļu noziegumi, krāpšanas, korupcija.
"Tas ir ļoti nopietns slogs tiesībsargājošo iestāžu un tiesu sistēmai. Tādā nozīmē darba ir ļoti daudz, bet no sistēmiskā viedokļa likumdevējs ļoti daudz ir izdarījis, lai mūsu sistēma strādātu labi. Savukārt tas, vai tā strādās labi, jau ir atkarīgs no mums, praktiķiem. Te jāatgādina aktiera Edgara Liepiņa teiciens: "Vajag tikai rakt." Mums ir vienkārši jāstrādā. Cits jautājums ir par to, vai viss ir paredzēts Kredītiestāžu likumā, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varētu efektīvi uzraudzīt banku likvidāciju," atzina Znotiņa.
Vienlaikus viņa minēja, ka Latvijā joprojām pārsvarā gadījumu ir jārunā par mēģinājumiem atmazgāt nelegāli iegūtus līdzekļus, bet terorisma finansēšanas ziņā Latvijā ir zems risks.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) tomēr ir nolēmis, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumos, kurus pašlaik izskata Saeima, uzturēs priekšlikumu, kas paredz iespēju ļaut apstrīdēt FID rīkojumus.
Politiķis stāstīja, ka nav pareizi, ka FID rīkojumus par naudas iesaldēšanu būtībā nevar apstrīdēt. Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad tiek iesaldēta personas nauda, pirms šāda lēmuma pieņemšanas, ģenerālprokurors varēja pieņemt lēmumu, vai FID ir taisnība vai nē, tomēr pēc Eglīša paustā, šis mehānisms realitātē nedarbojas.
Tikmēr Eglītis atsaucis virkni citu priekšlikumu, pret kuriem iebilda FID.
"Šoreiz mēs uz grozījumiem skatījāmies ļoti šauri, jo galvenais mērķis bija, lai mēs varam ieviest ANO izstrādāto "goAML" sistēmu, kura ļautu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, likuma subjektiem, kā arī kopējo administratīvo slogu valstij. Pašlaik par potenciāliem pārkāpumiem ir jāziņo FID un par nodokļu noziegumiem - arī Valsts ieņēmumu dienestam. Līdz ar grozījumiem tiktu izveidots viens ziņošanas kanāls, un mēs visu informāciju apkopotu FID. Mēs tieši tā arī uz šiem grozījumiem skatījāmies un cerējām, ka 1. oktobrī šo vienoto ziņošanas kanālu varēs ieviest," iemeslu, kādēļ Saeimā sāka izskatīt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā atgādināja Znotiņa.
Tomēr, runājot par Eglīša sākotnēji iesniegtajiem grozījumiem, Znotiņa atzīmēja, ka aiz tiem slēpās ļoti nopietns apdraudējums tam, vai FID vispār var strādāt.
"Ja priekšlikumi tiktu atbalstīti, tad būtu astoņkārtīgi samazināts termiņš, kādā mums būtu jāapstrādā sniegtā informācija. Faktiski mums būtu tāda pastkastītes funkcija, jo nekam vairāk laika nepietiktu. Mūsu vērtējumā tas būtu veids, kā atgriezties pie vecajiem laikiem. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nav stāsts par administratīvām funkcijām. Tas ir stāsts par to, lai mēs noķertu noziedzniekus, un šī funkcija mums tad faktiski tiktu noņemta. Šie priekšlikumi likuma grozījumiem nonāca pilnīgi klajā pretrunā ar visu, ko līdz šim esam definējuši kā valsts kursu, kur tad mēs vēlamies būt," pauda Znotiņa.
Viņa arī brīdināja, ka šādu grozījumu pieņemšanas gadījumā Latvija nonāktu turpat, kur bija pirms lēmuma par tās neiekļaušanu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā".
"Ja mēs šo kuģi pilnībā pagriežam atpakaļ, tad rezultāts ir skaidrs. Tas, kas mums izdevās pagājušā gada februārī [lēmums Latviju neiekļaut FATF "pelēkajā sarakstā" - red.], nākamās vērtēšanas laikā mums vairs neizdotos. Ļoti satraucošs bija arī pats process. Nebija saprotams, kas īsti stāv aiz grozījumiem. Vai Saeimas deputāts bija maldināts, vai tika izmantoti kļūdaini fakti. Parādījās advokāti, kas pārstāv likvidējamās "ABLV Bank" kreditoru intereses. Dīvains process," atzina Znotiņa.
Viņa arī pauda cerību, ka tālākajā likuma grozījumu izskatīšanas gaitā pārsteigumu vairs nebūs. Tomēr, ņemot vērā, aizkavēšanos ar grozījumu izskatīšanu Saeimā, visdrīzāk, 1.oktobrī, kā bija iecerēts, neizdosies sākt darbināt vienoto ziņošanas kanālu par aizdomīgiem darījumiem.
