Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas lēmumu, ar kuru Latvijas Islāma kultūras centram uzlikts 70 eiro sods par publisko lūgšanu, atzīstot to par administratīvo pārkāpumu – ar pašvaldību nesaskaņota pasākuma rīkošanu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2015. gada 18. decembrī atzina biedrību "Latvijas Islāma kultūras centrs" par vainīgu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 174.3 panta 1. daļā paredzētā pārkāpuma un uzlika 70 eiro naudas sodu. Pirmās instances tiesas spriedumu Latvijas Islāma kultūras centrs pārsūdzēja, lūdzot to atcelt, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā.
Apelācijas tiesa 26. februārī lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atstāt negrozītu, bet Latvijas Islāma kultūras centra apelācijas sūdzību noraidīt. Rīgas apgabaltiesas spriedums nebija pārsūdzams un stājās spēkā tā noformēšanas dienā.
No Vidzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma izriet, ka Rīgas pašvaldības policija vēl pirms publiskā pasākuma preventīvi vērsusies pie kultūras centra pārstāvjiem, lai noskaidrotu, vai pasākuma norise saskaņota pašvaldībā, kā arī brīdinājusi par sekām, ja pulcēšanās ārpus telpām notiek bez pašvaldības atļaujas. Uz pasākuma norises vietu kārtības sargi bija saņēmuši izsaukumu, tāpēc devušies apsekot norādīto adresi.
Notikuma vietā pašvaldības policisti sastapuši Latvijas Islāma kultūras centra pārstāvi Jāni Lūciņu, kurš skaidrojis, ka centra telpās notiks svētku lūgšana. Vaicāts par to, kāpēc nama pieguļošajā teritorijā tiek izvietoti paklāji, Lūciņš paskaidrojis, ka "gadījumā, ja visi apmeklētāji, kas var būt dažādi, tai skaitā iebraucēji, studenti, līdz pat tūkstotim, nevarēs izvietoties biedrības telpās, tad tiks izmantota pieguļošā teritorija," teikts spriedumā.
Kārtības sargi kultūras centra pārstāvim izskaidrojuši, ka piegulošās teritorijas izmantošanas gadījumā tas tiks uztverts kā publisks pasākums, kas saskaņā ar likumu jāsaskaņo pašvaldībā. Lūciņu informēja, ka, neievērojot likumu, tiks sākta administratīvā lieta. Kā liecina sprieduma teksts, Lūciņš sacījis, ka par to nav zinājis un atvainojies, savukārt viņam blakus stāvošā persona teikusi, ka "pasākums notiks un sūdzību gadījumā var tikties tiesā".
Tāpat Lūciņš kārtības sargiem stāstījis, ka biedrība ir reliģiska organizācija. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka tas neattiecas uz normatīvos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā esošajā teritorijā.
Reliģisko organizāciju likums paredz, ka reliģiskās organizācijas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, baznīcas un diecēzes. Taču Uzņēmumu reģistrā reģistrētā Latvijas Islāma kultūras centra tiesiskā forma ir biedrība, nevis reliģiskā organizācija. Turklāt reģistrējoties tā kā savus darbības mērķus uzrādījusi mūžizglītības, kultūras, izglītības un profesionālās un radošās izaugsmes attīstību.
Pēc tam, kad kārtības sargi bija informējuši Lūciņu par iespējamām sekām, ja publiskais pasākums notiks bez saskaņojuma, policisti aizbraukuši. Vēlāk Rīgas pašvaldības policija atkārtoti saņēmusi informāciju, ka pasākums sācies, skanot "nesaprotamām skaņām" un uz paklājiem uz ceļiem sēžot apmēram 30 cilvēkiem. Pašvaldības policija atkārtoti ieradās notikuma vietā un sāka administratīvo lietvedību.
Tiesas spriedumā arī norādīts, ka jau iepriekš informācija par pasākumu bijusi izplatīta interneta vietnē www.liks.lv. Tiesā gan biedrības pārstāvis Roberts Klimovičs paudis, ka Latvijas Islāma Kultūras centram neesot jāuzņemas atbildība par to, ka pasākuma dalībnieki pēc savas iniciatīvas nolēmuši nodoties lūgšanai ārpus telpām, kā arī centrs nebija nedz plānojis, nedz organizējis šo pasākumu. Tiesa nolēmusi, ka Klimoviča klāstītais ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem.
Vēl Klimovičs tiesā atsaucies uz Satversmes 99. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tiesas spriedumā gan norādīts, ka tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nekādi nav bijusi ierobežota personu reliģiskās pārliecības brīvība. Jebkurai personai ir tiesības arī nodoties lūgšanai, taču, ja kopēja lūgšana tiek organizēta kā konkrētu reliģisku svētku pasākuma sastāvdaļa publiskā vietā, kas, kā tiesa piemetina, arī nekādi nav aizliegta, atbilstoši likumam ir nepieciešama pašvaldības atļauja.
Līdz ar to tiesa atzinusi, ka pasākuma rīkotājs pieļāvis administratīvo pārkāpumu pēc LAPK 174.3 panta 1. daļas. Juridiskām personām par to paredzēts sods līdz pat 2900 eiro. Ņemot vērā, ka biedrība līdz tam nebija saukta pie administratīvās atbildības, kā arī to, ka pieļautais pārkāpums neradīja sekas, ar kurām būtu radies sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums, tiesa lēmusi Latvijas Islāma kultūras centru sodīt ar 70 eiro naudas sodu.
Jau ziņots, ka 2015. gada 24. februāra rītā Rīgas centrā, pie Latvijas Islāma kultūras centra, notika pašvaldībā nesaskaņots pasākums, kura laikā apmēram 30 cilvēku veikuši reliģisku rituālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
