Izbeidz 'Latvenergo' trīs miljonu krimināllietu daļā par afēras organizēšanu; neizslēdz turpinājumu tiesā
Foto: DELFI

Tā dēvētā "Latvenergo" trīs miljonu krimināllieta daļā par afēras organizēšanu, kurā figurēja vairākas sabiedrībā zināmas personas, prokuratūrā šā gada 7.septembrī ir izbeigta. Tas neizslēdz iespēju, ka lietas izskatīšana var turpināties tiesā, kur prokuroram varētu būt jāpierāda vairāku personu atbildība par viņiem savulaik inkriminētajiem noziegumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, ka nolemts šo lietu izbeigt, apliecināja lietu izmeklējošais prokurors Aldis Pundurs. Viņš gan atteicās delatizētāk izskaidrot šī lēmuma būtību. Prokurors vien atklāja, ka kriminālprocess izbeigts pret astoņām personām.

Turpretim portāls "Pietiek.com" vēsta, ka kriminālprocess saistībā ar noilguma iestāšanos izbeigts pret advokātu Andri Grūtupu, kā arī "pret pārējām nenoskaidrotām personām".

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers skaidroja, ka Pundura pieņemto lēmumu desmit dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību amatā augstākam prokuroram - tas ir viņam. Līdz šodienai neviena sūdzība Adleram gan vēl nebija iesniegta.

Adlers arī skaidroja, ka personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts noilguma dēļ, faktiski ir atzītas par tādām, kuras izdarījušas pret viņām inkriminētos likumpārkāpumus, taču noilguma dēļ nav saucamas pie atbildības. Tādējādi virsprokurors neizslēdz iespēju, ka šīs personas varētu viņam iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu, vai arī uzreiz vērties tiesā. Ja tas notiktu, prokuroram tiesā būtu jāpierāda, ka šīs personas ir izdarījušas konkrētos noziegumus. Pie kriminālatbildības gan šīs personas vairs nevarētu saukt.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, pamatojoties uz noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā, lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma kopijas saņemšanas.

Minētā krimināllieta tika sākta deviņdesmito gadu otrajā pusē, bet 2007.gadā lietā bija iestājies noilgums. Neraugoties uz to, 2007.gadā prokuratūra savu darbu lietas izmeklēšanā aktivizēja. Šodien Adlers skaidroja, ka toreiz tika saņemtas atbildes uz tiesisko palīdzības lūgumu no Lihtenšteinas, uz kuru iepriekš netika atbildēts. Prokuratūra bija saņēmusi būtiskus materiālus, kas varēja faktoloģiski pierādīt konkrētu personu saistību. Taču jau toreiz minētās personas nebija saucamas pie kriminālatbildības.

Portāls "Pietiek.com" ziņo, ka lietā figurēja arī Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, advokāts Aldis Alliks, Vilnis Vītoliņš, Andrejs Osis, Ansis Sormulis un Ventspils mērs Aivars Lembergs, pret kuriem process izbeigts sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Jau ziņots, ka no "Latvenergo" trīs miljonu pamatlietas savulaik tika izdalīta atsevišķa krimināllieta par afēras organizēšanu, jo nebija iespējams atrast pierādījumus kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības, bet otra lietas daļa tika nosūtīta tiesai. Tiesā izskatāmās krimināllietas pamatā bija "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru "Banka Baltija" (BB) saņēma AS "Finanšu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.

BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos.

Tiek uzskatīts, ka aiz IFCE patiesībā slēpās Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.

Bijušais Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"), kurš 1997.gadā vadīja Latvijas Banku, tiesā paziņoja, ka notikušais ir afēra, kurā iesaistīta plaša organizēta noziedzīga grupa. Tās vidū ir personas ar politisku ietekmi un viņu padomnieki, bet uz apsūdzēto sola redzama tikai daļa šīs grupas, sacīja Repše.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī noraidīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Edgaram Birkānam, valdes locekļiem Kārlim Purnim un Ivaram Liuzinikam, kā arī advokātam Armantam Čapkēvičam izvirzītās apsūdzības. Lietu skatīja tiesnesis Aivars Kaparšmits.

Kā spriedumā toreiz atzina tiesa, neesot tikuši gūti pietiekami pierādījumi, ka apsūdzētie būtu veikuši noziedzīgas darbības, tādēļ visi atzīstami par nevainīgiem un ir attaisnojami. Pirmās instances tiesa arī noraidīja BB likvidatoru civilprasību piedzīt solidāri no tiesājamajiem 5,7 miljonus latu. Pret Kaparšmitu, saņemot pretenzijas par šādu spriedumu, tika uzsākta disciplinārlieta, un vēlāk Saeima viņu no amata atcēla.

Pēc tam lietu skatīja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta, kura trīs šajā lietā apsūdzētos "Latvenergo" darbiniekus atzina par vainīgiem un atcēla minēto attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Advokātu Čapkeviču attaisnoja arī AT.

Birkānu AT sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, vienlaikus atbrīvojot no reālas soda izciešanas, jo viņš sasniedzis 60 gadu vecumu, tādēļ piemērojams Amnestijas likums. Purnis tika sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Liuziniks - 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

AT Senātā Krimināllietu tiesu palātas spriedumu pilnībā pārsūdzēja Adlers un bijušā uzņēmuma valdes locekļa Ivara Liuzinika advokāts Aivars Ludvigs.

Senāts, skatot lietu rakstveida procesā, tiesu palātas spriedumu atstāja spēkā, noraidot gan prokurora kasācijas protestu, gan advokāta kasācijas sūdzību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aivars Lembergs Banka Baltija Einars Repše Ģenerālprokuratūra Jaunais laiks Latvenergo Ministru prezidents Rīgas apgabaltiesa Rūdolfs Meroni Saeima Šveice Ventspils (FK)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form