Izbeidz pret tiesnesi Orniņu un uzņēmēju Krūmiņu sākto kriminālprocesu par iespējamu korupciju
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izbeidzis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemto kriminālprocesu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un no amata atstādinātās bijušās Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas (tagadējās Pārdaugavas tiesas) tiesnesi Aiju Orniņu.

Neminot personu vārdus, Ģenerālprokuratūra informē, ka 24. aprīlī Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izbeidzis no KNAB saņemto kriminālprocesu pret kādu privātpersonu un rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kriminālprocess izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma sastāvu personu darbībās.

Jau ziņots, ka 2016. gada oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu pret tiesnesi un tajā Orniņai bija piemērots aizdomās turētās statuss. Šis process bija saistīts ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, pret kuru birojs arī tobrīd bija sācis divus kriminālprocesus.

Kā sarunā iepriekš skaidroja tiesnese, viņai tiek inkriminēta neizpaužamu ziņu izpaušana un "piedāvājuma pieņemšana" no Krūmiņa. Jautāta, vai kriminālprocess saistīts ar kādu konkrētu lietu, kas bija pie viņas izskatīšanā, Orniņa iepriekš sacīja, ka tā neesot, turklāt viņa uzsvēra, ka Krūmiņu pazīst jau ilgus gadus un uzņēmējs nekad nav viņai piedāvājis kādus materiālus labumus, līdz ar to viņa nekad tādus nav varējusi pieņemt.

Tiesnese toreiz pieļāva, ka abi kriminālprocesi un visas šīs darbības ir saistītas ar grāmatu, ko Krūmiņš patlaban raksta, pieļaujot, ka kāds bija noklausījies viņa sarunas.

Iepriekš KNAB lūdza Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu par neizpaužamu ziņu atklāšanu un koruptīvu rīcību. Tāpat tika lūgts apsūdzēt kādu privātpersonu. Neminot vārdus, KNAB norādīja, ka krimināllietā iegūtie pierādījumi norāda uz tiesas priekšsēdētājas prettiesisku rīcību – neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu plašsaziņas līdzekļa pārstāvim un privātpersonas piedāvāta kukuļa pieņemšanu 5000 eiro apmērā.

Savukārt Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, izvērtējot no KNAB saņemtos materiālus, jūlijā pieņēma lēmumu saukt tiesnesi pie kriminālatbildības par ziņu izpaušanu par personas sodāmību no Tiesu informācijas sistēmas.

Tāpat, izvērtējot krimināllietas materiālus, iepriekš tika atzīts, ka tajā brīdī nav bijis pietiekams pamats lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Jau iepriekš izskanējis, ka šī privātpersona varētu būt uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Līdz ar to šajā daļā KNAB bija jāturpina izmeklēšana, jo bija nepieciešama papildus procesuālo darbību veikšana. Līdz ar to tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu, uzdodot veikt papildu izmeklēšanu.

2017. gada 12. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu atļaut sākt kriminālvajāšanu pret Orniņu, bet jau 10. novembrī viņas lieta tika nodota tiesai. Orniņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 329. panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Pati Orniņa pauda, ka, nespējot panākt apsūdzību par korupciju, KNAB nolēma inkriminēt viņai lietu par informācijas izpaušanu žurnālistam.

Šā gada februārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Orniņai piesprieda 2150 eiro sodu. No amata atstādinātā tiesnese jau toreiz pauda, ka iesniegs apelācijas sūdzību, savukārt prokurors Māris Leja norādīja, ka ar spriedumu ir apmierināts, taču vispirms vēlas iepazīties ar sprieduma motīviem un tikai tad izlems, vai iesniegt protestu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ģenerālprokuratūra Jūlijs Krūmiņš KNAB
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form