"Par temperatūru mēs diemžēl nevarēsim atbildēt, šādu datu mums nav. Savukārt ar vēja stiprumu viss ir skaidrs. Mūsu stacija Daugavgrīvā pulksten 12.50 konstatēja strauju vēja pastiprināšanos, kas turpinājās līdz aptuveni pulksten 14,"Neatkarīgajai" stāstīja LV"GMA direktors Andris Leitass. Pieci armijas izpletņlēcēji, no kuriem divi vēlāk gāja bojā, no lidmašīnas izlēca aptuveni pulksten 13.
Tāpat izmeklētāji vēlas noskaidrot, kādas prognozes LVĢMA sniegusi armijniekiem. Kā liecina laikraksta rīcībā esošie dokumenti, 14.maijā, dienu pirms notikušā, bruņotie spēki no meteorologiem saņēmuši šādu ziņojumu: "Vēja prognoze Rīgas pilsētai un ostai 15.maijam – rietumu, ziemeļrietumu vējš 5–10 metru sekundē." Savukārt 15.maijā agri no rīta prognoze precizēta: "Rietumu, ziemeļrietumu vējš 5–10 metru sekundē, dienas vidū brāzmas 13 metru sekundē." Pulksten 13.20 meteorologi vēl izplatījuši īpašu brīdinājumu par gaidāmajām brāzmām.
"Ja maksimālais pieļaujamais vēja stiprums izpletņlēkšanai ir pieci metri sekundē, tad, sekojot mūsu prognozēm, armijnieki 15.maijā vispār nedrīkstēja sākt mācības," "Neatkarīgajai" atzinis Leitass. Viņš uzsver, ka armijnieki īsi pirms liktenīgā lēciena ap pulksten 13 nav lūguši precizēt ziņas par gaidāmajām brāzmām un faktisko vēja stiprumu.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir izsūtījusi visiem izpletņlēkšanas klubiem aicinājumu būt uzmanīgiem. "Ja lēkšana notiek ūdenskrātuvju tuvumā, mēs iesakām tajās turēt laivas. Savukārt pašiem izpletņlēcējiem noteikti jābūt glābšanas vestēm," norādījis aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
