Augstākā tiesa (Senāts) šā gada 9. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas tiesneša 12. februāra lēmumu, ar kuru bija apmierināts fiziskas personas pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.
Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem izsoles sākumcena bija noteikta 200 000 eiro, bet izsoles solis – 2 000 000 eiro –, kas desmit reizes pārsniedza sākumcenu.
Izskatot protestu, Senāts secināja, ka šajā gadījumā tiesnesis bez ievērības atstājis faktu, ka izsoles nosacījumi neatbilst Civilprocesa likuma 606. panta sestajai daļai, kas noteic: izsoles solis nosakāms ne mazāks par vienu procentu un ne lielāks par 10 procentiem no nekustamā īpašuma sākumcenas.
Senāts atzina, ka ar tiesas akceptētajiem izsoles pārdošanas nosacījumiem netiek sasniegts izsoles mērķis – īpašuma pārdošana par iespējami augstāko cenu – un tie rada nepamatotas priekšrocības ķīlas ņēmējam.
Ir acīmredzami, ka izsoles solis, kas ir desmit reizes lielāks par izsoles sākumcenu, noteikts nolūkā nepieļaut interesentu dalību, tādējādi ļaujot ķīlas ņēmējam īpašumu paturēt sev par izsoles sākumcenu, secināja Senāts.
Senāts nolēma atcelt Rīgas rajona tiesas tiesneša 12. februāra lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesā.