Aņisimova nolūkā prettiesiski iegūt tiesības uz valsts pasūtījuma līguma noslēgšanu, IeM Saimniecības un apgādes pārvaldes rīkotās formas tērpu iegādes izsoles ietvaros, zinot ka saskaņā ar izsoles nolikuma prasībām auduma tehnisko parametru atbilstība izsoles nolikuma prasībām pierādāma ar BO VU "Latvijas Sertifikācijas Centrs" izsniegtu testēšanas pārskatu, organizēja un veica kopskaitā 18 neīstu "Latvijas Sertifikācijas Centrs" testēšanas pārskatu izgatavošanu, izmantojot optisko montāžu, tādā veidā, lai tajos norādītie konkrētā auduma tehniskie parametri atbilstu izsoles nolikuma prasībām.
Minētos viltotos audumu testēšanas pārskatus Aņisimova iesniedza kopā ar citiem izsoles nolikumā norādītajiem nepieciešamajiem dokumentiem, apzinoties, ka tikai visu izsoles nolikumā norādīto dokumentu kopums, tai skaitā "Latvijas Sertifikācijas Centra" testēšanas pārskatu iesniegšana izsoles komisijai, ir obligāts priekšnoteikums izsoles pretendenta piedāvājumu salīdzināšanai un vērtēšanai, un pozitīva izsoles komisijas lēmuma gadījumā būtu tiesības uz valsts pasūtījuma līguma noslēgšanu.
Izsoles komisija, izskatot SIA "Neja&Ko" tehniskā piedāvājuma dokumentus, tostarp iepriekš apsūdzībā minētos 18 viltotos testēšanas pārskatus, atzina SIA "Neja&Ko" piedāvājumu par atbilstošu izsoles nolikuma prasībām, piešķirot tiesības uz valsts pasūtījuma līguma iegūšanu uz ne mazāk kā 84% (par kopējo summu 711 303,5 lati) no kopējā valsts pasūtījuma apjoma.
Tā rezultātā radīts būtisks kaitējums uzņēmumam un citu personu ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, kā arī valsts varai un pārvaldības kārtībai. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Aņisimovas darbību rezultātā grauts "Neja&Ko" kā uzticama un godīga darījuma partnera prestižs, bet pārējiem izsoles pretendentiem liegtas tiesības uz valsts pasūtījuma izpildi daļā, kurā to prettiesiski ieguvusi "Neja&Ko", nodarot kopējo zaudējumu par summu 44 tūkstošiem latu, ko veido šo izsoles pretendentu negūtā tīrā peļņa.
Ģenerālprokuratūra konstatējusi, ka valsts pasūtījuma līguma izpildes ietvaros piegādāta izsoles nolikumam un valsts pasūtījuma līgumam neatbilstošas kvalitātes formas tērpi, turklāt "Neja&Ko" piegādāto formas tērpu cena apģērbiem audumu neatbilstības izsoles nolikuma prasībām dēļ, nav veidojusies brīvas konkurences apstākļos, kā rezultātā apdraudētas valsts pasūtītāja intereses un tiesības.
Ģenerālprokuratūra informēja, ka analogā veidā Aņisimova organizējusi un veikusi 4 "Latvijas Sertifikācijas Centra" testēšanas pārskatu viltošanu un izmantošanu konkursā par formas tērpu iegādi IeM iestāžu vajadzībām.
Savukārt IeM Saimniecības un apgādes pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājam Jurim Kokorevičam celta apsūdzība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm radītas smagas sekas.
Kokorevičs būdams nolaidīgi pildījis savus Pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja pienākumus izsoles formas tērpu izsoles konkursa ietvaros, kas izpaudās kā nolaidīga izsoles pretendenta - "Neja&Ko" iesniegto dokumentu pārbaude un nolaidīga izsoles komisijas darba vadīšana.
Kokorevičs, izskatot "Neja&Ko" iesniegtos dokumentus, nekonstatēja un nevērsa izsoles komisijas locekļu uzmanību uz to, ka visu 18 "Neja&Ko" iesniegto audumu testēšanas pārskatu veidlapas, kurās kā izdevējs norādīts "Latvijas Sertifikācijas Centrs", būtiski atšķiras pēc toņa un papīra kvalitātes, kā arī veidlapas kopējā noformējuma, kā arī nenorādīja, ka 15 "Neja&Ko" iesniegtos testēšanas pārskatos ir rupjas latviešu valodas pareizrakstības gramatikas kļūdas.
Turklāt "Neja&Ko" iesniegtie testēšanas pārskati bija ar identiskiem dokumenta kārtas numuriem, kā arī tika konstatētas citas būtiskas nepilnības šajos dokumentos, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāvis.
Minēto apstākļu kopums bija pamats, lai apšaubītu "Neja&Ko" iesniegto dokumentu izcelsmi un pārliecinātos par pretendenta sniegtās informācijas patiesumu, patstāvīgi iesniedzot testēšanai iesniegtos auduma paraugus "Latvijas Sertifikācijas Centrā". Tādējādi šādas nolaidīgas Kokoreviča, kā Pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja rīcības rezultātā, radītas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, jo izsoles komisija nepamatoti pieņēmusi lēmumu piešķirt tiesības uz valsts pasūtījuma izpildi "Neja&Ko", kā arī grauta uzticība valsts iepirkumu procedūru likumībai, radot sabiedrībā priekšstatu, ka Pārvalde neveic tai uzliktos pienākumus valsts pasūtījuma procedūras ietvaros, un nelietderīgi izmanto valsts budžeta līdzekļus.
Turklāt tika piegādāta izsoles nolikumam un valsts pasūtījuma līgumam neatbilstošas kvalitātes formas tērpi, bet pārējiem izsoles pretendentiem liegtas tiesības uz valsts pasūtījuma izpildi.