Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi kāda ugunsdzēsēja prasību pret Iekšlietu ministriju (IeM) saistībā ar viņa atlaišanu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) 2021. gadā, jo atklājās, ka vīrietis 2000. gadā krimināli sodīts par neziņošanu par noziegumu, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.
Pirmās instances tiesa apmierināja vīrieša prasību, bet IeM lēmumu pārsūdzēja. Arī šo apgabaltiesas spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt.
Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka vīrietis sodīts 2000. gada 5. jūlijā, taču no 2002. gada līdz 2009. gadam viņš dienēja Latvijas armijā, tostarp piedaloties starptautiskās operācijās Kosovā un Irākā.
Savukārt 2010. gadā viņš sāka strādāt VUGD, saņemot dažādus apbalvojumus, tostarp par varonību, glābjot cilvēkus pēc traģiskās lielveikala "Maxima" sabrukšanas 2013. gadā.
Spriedumā lasāms, ka jau pieņemot vīrieti darbā, VUGD Zemgales reģiona brigādes Vērtēšanas komisija zināja par sodāmību, taču atzina viņu par atbilstošu dienestam.
IeM tiesai nevarēja paskaidrot iemeslu, kāpēc vīrietis 2010. gadā tika pieņemts darbā, taču norādīja, ka pieteicējam ir jāuzņemas atbildība par nepamatoti pieņemto lēmumu, jo, stājoties dienestā, viņam bija jāiepazīstas ar kandidātam izvirzītajām prasībām un jāievēro tās.
Spriedumā norādīts, ka Militārā dienesta likums paredz aizliegumu iesaukt militārajā dienestā personu, kas ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieteicējs arī norādījis, ka, ņemot vērā, ka kopš 2001. gada 13. septembra viņš ir atzīstams par nesodītu un viņš tika uzņemts dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos Sauszemes spēku brigādē un kopš tā brīža jau divas valsts pārvaldes struktūrvienības ir pieņēmušas viņu dienestā, līdz ar to šo gandrīz 20 dienesta gadu laikā viņam radusies tiesiskā paļāvība, ka jaunības kļūda nav šķērslis būt nodarbinātam dienestā valsts struktūrvienībās.
Spriedumā tiesa norādījusi, ka netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Tiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā konstatējams netipisks gadījums.
Tiesa arī secinājusi, ka samērīguma principa pamatnostādnei neatbilst iestādes rīcība atvaļināt no dienesta personu, kas ilgstoši dienēja VUGD, par pirms 20 gadiem izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu iestāde bija informēta, lemjot par personas atbilstību dienestam, un nesaskatīja šķēršļus pieteicēja dienesta pienākumu veikšanai ilgstoša laika periodā.
Šādā netipiskā gadījumā iestādei bija rūpīgi jāizvērtē pieņemtā lēmuma samērīgums, proti, vai labums, ko iegūst sabiedrība ar pieteicējam uzlikto pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums, uzsvērts spriedumā.
Konkrētajā gadījumā tiesa uzskatīja, ka sabiedrības labums, atvaļinot pieteicēju no dienesta, ir mazāks, nekā personai turpinot pildīt dienesta pienākumus VUGD, tā dodot savu artavu arī visas sabiedrības drošībā, piedaloties ugunsgrēku un avāriju seku likvidēšanas darbos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
