Valsts policija decembrī sākusi deviņus kriminālprocesus saistībā ar elektroniski saņemtu informāciju par viltus spridzekļiem, kas ievietoti dažādās tirdzniecības vietās, otrdien preses brīfingā informēja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Kriminālpolicijas priekšnieks sacīja, ka šis ir jauns noziedzības fenomens, bet tas nav novērojams tikai Latvijā – šī tendence skārusi arī citas Eiropas Savienības valstis un valstis citviet pasaulē. Jaunā noziedzīgās vides parādība skārusi kopumā piecas valstis.
Decembrī Valsts policija, kā arī atsevišķas tirdzniecības vietas elektroniski saņēmušas paziņojumus par ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības vietā. Ierosināti kopumā deviņi kriminālprocesi, kurus izmeklē Valsts policijas kibernoziegumu nodaļa.
Policija uzskata, ka šo noziegumu veikusi viena vai vairākas personas ar kopēju mērķi. Proti, tas varētu būt mēģinājums no uzņēmumiem izspiest noteiktu naudas summu, tāpēc policija aicina ikvienu nepakļauties draudiem, ja tādi saņemti, bet gan vērsties policijā.
Sāktie kriminālprocesi patlaban esot nonākuši stadijā, kurā izdarīts apjomīgs darbs, lai noskaidrotu vainīgās personas.
Vaicāts par kopējo skaitu, kad izteikti draudi par viltus spridzekļu ievietošanu, Grišins sacīja, ka gadā policija saņem līdz pat 100 paziņojumiem par spridzekļiem. Policija katrā no gadījumiem izvērtē riskus un lemj, vai evakuācija ir vai nav nepieciešama.
Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus sacīja, ka Drošības policija saistībā ar spridzināšanas draudiem sniegusi atbalstu Valsts policijai. Pašlaik nav informācijas, ka šie draudi būtu saistīti ar teroristiska rakstura riskiem.
Policija neatklāj ne valstis, kas arī līdz ar Latvijas tirgotājiem saņēmuši draudus, ne arī tirdzniecības vietas, kas saņēmušas elektroniskos ziņojumus.
Kriminālprocesi sākti pēc Krimināllikuma 231. panta par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstierīces ievietošanu izplatīšanu un pēc Krimināllikuma 183. panta.