'Jautājums sarežģīts' – lēmums par prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu būs otrdien
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien, 24. septembrī, ap pulksten 8.50 paziņos nolēmumu par to, vai apmierināms bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda aizstāvja Jāņa Rozenberga pieteiktais noraidījums prokuroram Uldim Cinkmanim. Piektdien tiesa uzklausīja valsts apsūdzības uzturētāja un aizstāvības viedokli par saņemto pieteikumu, taču norādīja, ka jautājums ir sarežģīts un pāris stundu laikā nolēmumu sagatavot nav iespējams.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aģentūra LETA iepriekš vēstījusi, ka Rozenbergs noraidījumu pieteicis, jo aizstāvība uzskata, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu.

Bijušais administrators iepriekš vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā sākta disciplinārlieta pret Cinkmani.

Tāpat saistībā ar minēto vērtēšanā prokuratūrā ir Sprūda iesniegums par kriminālprocesa sākšanu pret prokuroru Cinkmani.

Advokāts argumentēja, ka Cinkmanis izsniedzis visiem lietas dalībniekiem tādus lietas materiālus, kuros atrodas personu, tajā skaitā liecinieku, dati, kontakti, medicīnas dokumenti un cita veida sensitīva informācija. Šādā veidā esot pārkāptas Kriminālprocesa likuma prasības par personu datu aizsardzību.

Prokurors Uldis Cinkmanis tiesā izteica viedokli, ka pieteiktais noraidījums ir "muļķīgs un nepamatots". Cinkmanis atgādināja, ka attiecībā uz viņa iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības aizvien notiek pārbaude un nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un tas nav iemesls prezumēt par pārkāpuma esamību un soda piemērošanu.

Prokurors arī uzsvēra, ka nav izpaudis privāta rakstura vai pat intīma rakstura fotogrāfijas, kurās attēlots apsūdzētais vai citi procesā iesaistītās personas. "Uzskatu, ka noraidījums pieteikts nepamatoti un noraidāms, jo tas saistīts ar profesionālo darbību un Sprūda nepatiku pret mani," sacīja Cinkmanis uzsverot, ka prokuroru tāpat kā tiesnesi neviens neizvēlas.

Savukārt Sprūda aizstāve zvērināta advokāte Sandra Sleja tiesai norādīja, ka uztur sava kolēģa Rozenberga pieteikto noraidījumu, un viņas ieskatā tas ir pamatots un apmierināms.

Sleja sacīja, ka Cinkamnis savā runā centies novirzīties no galvenās tēmas, proti, kā Sprūda iesniegums prokuratūrā tālāk attiektos uz Cinkmaņa karjeru un attieksmi pret Sprūdu.

Advokāte uzsvēra, ka noraidījums nav par Cinkmaņa rīcību kriminālprocesā, un pieteikumā nepārprotami norādīts uz savstarpējām personīgajām attiecībām un nepatiku.

Sleja pauda, ka nevar izslēgt iespēju, ka prokuratūrā, izvērtējot Sprūda iesniegumu pārējā daļā, kas ir lūgums par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu un kriminālprocesa sākšanu, lūguma apmierināšanas gadījumā Sprūds un visi lietā iesaistītie un ne tikai būtu atzīstami par cietušajiem.

"Tikai pašsaprotami ir vērtēt morāles kategorijas šajā jautājumā un personīgās attiecības, kas varētu izrietēt no Sprūda iesnieguma," pauda Sleja. Viņa pauda, ka Cinkmanis faktiski ir pārkāpis prokurora zvērestu, kā arī rīkojas pretēji Latvijas prokuroru ētikas kodeksam.

"Ja ir pieļauta kļūda, tā jāprot atzīt un jāprot atvainoties, un jācenšas novērst pieļautās kļūdas sekas. Manuprāt, Cinkmaņa kungs nav sapratis, ko izdarījis. Ja Cinkmaņa kungs būtu ar augstu morāli un apzinājies pieļauto kļūdu un šodien sēdē atvainojies, varbūt tā situācija šodien būtu izvērsusies citādāk," skaidroja Sleja, uzsverot, ka nenoliedzami starp Cinkmani un Sprūdu ir personīgs konflikts. Turklāt viņa pieļāva, ka nākotnē šāds konflikts izvērtīsies arī starp citām personām, kas potenciāli var būt cietušās kriminālprocesā, ko lūdzis sākt Sprūds.

Citi aizstāvības puses procesa dalībnieki pievienojās Sprūda aizstāvju viedoklim un pieteikumam, tiesā norādot, ka pieteikums par prokurora Cinkmaņa noraidīšanu ir apmierināms un pamatots.

Apsūdzētais Sprūds tiesai norādīja, ka patlaban vairs nav strīda, vai bijis pārkāpums un ir radītas sekas, jo pārkāpuma esamību ar lēmumu sākt disciplinārlietu pret Cinkamni apstiprinājušas amatā augstāk stāvošas prokurores. Sprūds arī norādīja, ka Cinkmaņa tiesā izteiktais arguments, ka disciplinārlieta vēl nav izskatīta un sods nav noteikts, varētu liecināt, ka lietas prokurors nerespektē augstākstāvoša vadītāja izdarītus secinājumus.

"Retorisks jautājums – kā iespējama līdzšinējo kļūdu novēršana kriminālprocesā, un vai kriminālprocess būs taisnīgs, ja persona neatzīst kļūdas faktu, kas nozīmē, ka nepiedalīsies seku un kļūdu novēršanā," sacīja Sprūds, piebilstot, ka ļoti dažādi var vērtēt arī Cinkmaņa rīcību, liekot noprast, ka tiesa nevis prokurors vainojams datu nodošanā.

"Atsevišķi vērtējams apstāklis, ka pārkāpums nav atzīts. Ja pārkāpums Cinkmaņa kunga ieskatā nav, tad šādā gadījumā šo pārkāpumu izdarījusi tiesa," norādīja Sprūds.

Sprūds arī pauda viedokli, ka disciplinārlietas ierosināšana jau liecina, ka rīcība ir vērtēta ārpus esošā kriminālprocesa. Runas beigu daļā Sprūds piebilda, ka prokurors Cinkmanis ir "apsūdzēto labākais advokāts", jo krimināllietu diskreditē.

Uzklausījis visus lietas dalībniekus, tiesnesis Imants Dzenis pateicās klātesošajiem par plašajām debatēm, norādot, ka jautājums ir sarežģīts un nolēmuma sagatavošana prasīs vairāk nekā pāris stundas, līdz ar to nolēmums tiks paziņots 24. septembrī ap pulksten 8.50.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tā dēvēto "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietu, kas apvienota ar kriminālprocesu par uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem, sāka skatīt 25. janvārī, taču lietas iztiesāšana pēc būtības vēl nav sākta.

Līdz šim tiesas sēdēs procesa dalībnieki pieteikuši dažādus lūgumus.

Jau pirmajā tiesas sēdē apsūdzētais Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Cinkmanim. Toreiz apsūdzētais pauda, ka jau pirmstiesas procesa laikā ir izteicis noraidījumu Cinkmanim. Tiesā pieteikto noraidījumu Sprūds pamatoja ar to, ka prokurors nav ļāvis viņam liecināt par visiem zināmajiem faktiem un apstākļiem, bet paziņojis, ka process nedēļas laikā tiks nodots tiesā.

Sprūda ieskatā, tas liecināja par prokurora vēlmi nodot lietu līdz kādam noteiktam datumam, lai gan lieta nav līdz galam izmeklēta un nav noskaidrota patiesība. Sprūds tiesai toreiz norādīja, ka viņam ir radusies pārliecība, ka ar šo krimināllietu vēlas īstenot savas privātās vēlmes.

Tomēr tiesa toreiz Sprūda pieteikumu noraidīja, norādot, ka ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

Krimināllietā Sprūds ir viens no 11 apsūdzētajiem. Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Gulbe, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas, Krimināllikuma 184. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, Krimināllikuma 196. panta 2. daļas un Krimināllikuma 197. panta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Trasta komercbanka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form