Jurašs: biju trauksmes cēlājs, lai atklātu KNAB vadības bezdarbību
Foto: LETA

Brīdī, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija palaidis garām visas iespējas, lai pārbaudītu un atklātu noziedzīgu nodarījumu –kukuļa piedāvājumu – un redzot, ka tā brīža biroja vadība aktīvi slēpj šo nozieguma neizmeklēšanu, pieņēmumu galējo lēmumu par šo situāciju informēt sabiedrību, pirms tam secinot, ka izpaustā informācija nevar tikt klasificēta kā valsts noslēpums, otrdien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP).

Jurašs atgādināja, ka par saņemto kukuļa piedāvājumu miljona eiro apmērā viņš nekavējoties informējis tā brīža KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Jurašs gaidījis, ka nekavējoties tiks sākta aktīva izmeklēšana, jo pēc būtības tas ir pabeigts noziedzīgs nodarījums, kura atklāšanai nepieciešama konkrēta taktika.

"Tas prasa nekavējoties veikt noteiktu pasākumu kopumu, jo pretējā gadījumā pierādījumus iegūt vairs nevar," skaidroja Jurašs. Taču nekāda rīcība no KNAB vadības nav sekojusi, lai arī pats Jurašs vairākkārtīgi devies pie Streļčenoka un viņa vietnieka Jāņa Rozes, prasot, kad tā tiks pārbaudīta. Nekāda atbilde no KNAB tā brīža vadības nav sekojusi, tā vietā viņš ticis pilnā mērā ignorēts, pauda deputāts.

Par situāciju Jurašs esot informējis arī Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, gan Sevišķu svarīgu lietu nodaļas virsprokuroru, taču arī tur faktiski nekāda reakcija nav bijusi.

"Brīdī, kad bija palaistas garām visas iespējas, lai veiktu darbības, lai atklātu šo noziedzīgo nodarījumu – kukuļa piedāvāšanu –, un, redzot, ka KNAB aktīvi slēpj šo nozieguma izmeklēšanu, es pieņēmumu galējo lēmumu par šo situāciju informēt sabiedrību," paskaidroja Jurašs.

Pirms tam viņš ļoti rūpīgi izsvēris informācija apjomu, un, izvērtējot likumu, konstatējis, ka šāda informācija – par iespējamu noziedzīgu nodarījumu – nevar tikt kvalificēta kā valsts noslēpums.

"Man absolūti nebija nekādas sajūtas par to, ka varētu tikt pārkāpts likums," sacīja Jurašs, piebilstot, ka informāciju publiskojis, lai sabiedrība uzzinātu, ka Streļčenoks slēpis šo noziedzīgu nodarījumu.

Jurašs vērtē, ka viņš rīkojies kā trauksmes cēlājs. "Atšķirībā no tā, ko es sagaidīju, ka sāks kriminālprocesu par kukuļa piedāvāšanas faktu, notika pretējais – pret mani tika sākts kriminālprocess," noteica Jurašs.

Vaicāts, vai noliks deputāta mandātu, ja tiks pieņemts lēmums par viņa izdošanu kriminālvajāšanai Jurašs norādīja, ka korekti būtu sagaidīt Saeimas balsojumu. "Pēc tā arī izlemšu," skaidroja deputāts.

Tāpat preses konferencē politiķis uzsvēra, ka KNAB darbinieki, kuri bija pieļāvuši prettiesisko bezdarbību attiecībā uz kukuļa piedāvājuma izmeklēšanu, tika iekļauti Dienesta izmeklēšanas komisijā, kas savukārt falsificējusi informāciju slēdzienā, ko arī konstatējis prokurors, kurš kriminālprocesu izbeidzis. Jurašs uzsvēra, ka tieši, pamatojoties uz šo dienesta ziņojumu, "uz meliem un nepatiesībām balstītā ziņojuma" pret viņu tika sākts kriminālprocess.

Pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurors bija konstatējis "ļoti nozīmīgas un svarīgas lietas". Proti, lēmumā prokurors konstatējis ne vien noziedzīga nodarījuma sastāva neesamību, bet arī to, ka kriminālprocesa sākšanas pamatojumā bijusi pretēja informācija lietas faktiskajiem apstākļiem. Tomēr, lai arī prokurors bija konstatējis, ka Dienesta izmeklēšanas komisijas atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti, vēlāk procesa virzītājs šos patiesībai neatbilstošos secinājumus izmantojis kriminālvajāšanas sākšanas pamatojumā, skaidroja Jurašs.

No Juraša teiktā izriet, ka virsprokurora lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu bijis vienīgais arguments, ar kuru nu jau esošais KNAB vadītājs Jēkabs Straume motivējis atstāt bez ievērības Juraša iesniegumu par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja rīcības un atbildības izvērtēšanu, politiķa ieskatā, nepamatota kriminālprocesa sākšanā. "Tātad šis kriminālprocess pasargā no atbildības augstu KNAB amatpersonu, bijušo Drošības policijas darbinieku, procesa virzītāja kolēģi, kura varētu būt vainojama šī kriminālprocesa uzsākšanas pamata falsificēšanā," norādīja Jurašs. Viņaprāt, tas ir iemesls, kāpēc prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu bija jāatceļ.

Saeimas deputāts norādīja arī uz juridiskiem aspektiem virsprokurora lēmumā. Proti, kriminālprocess ticis atjaunots vien gandrīz pēc diviem mēnešiem pēc tā izbeigšanas. Jurašs uzskata, ka tādējādi pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo sūdzības par prokurora lēmumu iesniedzamas 10 dienu laikā, un virsprokuroram tās jāizskata 30 dienu laikā. Jurašs sacīja, ka sūdzības neesot bijušas, bet virsprokurors lēmis veikt procesa izbeigšanas "pamatotības pārbaudi". Jebkurā gadījumā Jurašs norādīja, ka pēc 30 dienu termiņa viņam iestājusies tiesiskā paļāvība, ka viņam labvēlīgais prokurora lēmums stājies spēkā. "Es tiku iepazīstināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem un biju pārliecināts, ka šis murgs ir beidzies," noteica deputāts.

Šobrīd, līdz ar atjaunoto kriminālprocesu, izmeklēšana turpina ignorēt tādus faktus, ka publiskotā informācija par kukuļa piedāvājumu nav iegūta operatīvās darbības pasākumos, tā netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietas ietvaros un tās izpaušana nekaitēja operatīvās izstrādes mērķiem vai kādiem citiem operatīvās darbības uzdevumiem, uzsvēra Jurašs, piebilstot, ka tieši pretēji – piespieda KNAB veikt pārbaudi par kukuļošanas piedāvājumu. "Informācija, ko publiskoju nebija un nevarēja būt valsts noslēpums. Nebija valsts noslēpums tāpēc, ka nebija iegūta operatīvās darbības pasākumos. Nevarēja būt valsts noslēpums, jo saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 5. panta 4. daļu aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību," pauda Jurašs.

Viņš informēja, ka 2017. gada izskaņā procesa virzītājam pieteica lūgumu, kas arī ticis apmierināts, par atsevišķu personu nopratināšanu, taču līdz šim brīdim šīs personas nav nopratinātas. "Lūgums tika apmierināts, bet vesels gads bijis pārāk īss laiks, lai to izpildītu. Vai tas neliecina par kriminālprocesa tendenciozitāti," retoriski vaicāja Saeimas deputāts. Viņaprāt, tas nav darīts, jo līdz ar šo personu nopratināšanu lietai būtu jāpievieno tādi pierādījumi, kas apstiprinātu prokurora lēmumā par lietas izbeigšanu konstatēto, proti, ka nozieguma sastāva nav un kriminālprocess sākts nepamatoti.

"Uzskatu, ka sabiedrības informēšana par pastāvošo problēmu bija galējais un arī efektīvākais veids, kā panākt atbilstošu rīcību. Uzsveru, ka informāciju sabiedrībai darīju zināmu labticīgi, uzskatot to par savu kā KNAB amatpersonas pienākumu, Tikai pēc informācijas izpaušanas sabiedrībai tika sākta informācijas pārbaude un kriminālprocess," rezumēja politiķis. "tiesiskās valstīs trauksmes cēlājiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, un tāpēc arī Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cēlājiem tiek izvērstas represijas," tā Jurašs.

Jau ziņots, ka Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP). Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24. janvārī varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA iepriekš informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Drošības policija Ģenerālprokuratūra Juris Jurašs KNAB Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form