Kalnmeiers uzsvēra, ka nav nekādas nozīmes faktam, ka atsevišķas "oligarhu lietā" iesaistītās personas noklausīto sarunu saturu mēģina padarīt par sava veida farsu. "Ir jāizpilda pierādīšanas standarts. Ja izmeklēšanas gaitā tiks savākti pierādījumi, kas apstiprinās šo sarunu patiesumu, tamdēļ arī tika veikta virkne kratīšanu, kuru rezultātā tika iegūti gan dažādi līgumi, gan dažādi dokumenti, un tas ir pierādīšanas jautājums. Un pats par sevi, ka persona noliedz vai apstiprina kādus sarunu, tad tā ir viņu iekšējā izpausme," sacīja ģenerālprokurors..
Prokuratūra šobrīd problēmu saskata starptautiskajā sadarbībā, turklāt tas ir aktuāli ne tikai šajā lietā, bet arī virknē citu. Ne vienmēr tas notiek gluži veiksmīgi pat Eiropas Savienības ietvaros un ne vienmēr šo informāciju par ofšoru zonās izvietotajiem uzņēmumiem Latvija saņem pietiekami operatīvi un pietiekamā apjomā.
Kalnmeiers raidījumam atzīst, ka Latvija nav gluži pirmajā vietā to valstu vidū, kas tiek respektētas šajā sadarbības ziņā. Viņš norāda, ka ir grūti saņemt informāciju no Šveices, kas nav ES dalībvalsts, turklāt Šveice tradicionāli negrib dalīties ar savu banku informāciju. Nākamā valsts, no kuras ir grūti saņemt informāciju, ir Lielbritānija.
Ģenerālprokurors, runājot par lietas izmeklēšanu, norāda, ka nevienu brīdi nav bijis pamata uzskatīt, ka izmeklēšana tiek novilcināta vai tiek veikta nekvalitatīvi. Kriminālprocess ir uzsākts maijā, vēl nav pagājis pat pus gads, izmeklēšanas termiņi ir normāli. Tomēr Kalnmeiers piebilst, ka KNAB šobrīd ir ļoti daudz sarežģītu, liela apjoma lietu, bet resursi ir ierobežoti.
Ģenerālprokurors intervijā raidījumam paskaidro: "Šeit to nevar attaisnot tikai ar resursiem, ir arī organizatoriskā vaina - neviens neliedz piesaistīt papildu spēkus, pieņemt darbiniekus, un lai man neapgalvo, ka Latvijā nevar atrast cilvēku, kurš būtu cienīgs izmeklēt krimināllietas KNABā."
Faktiski šobrīd KNAB pieejamas brīvas vakances ar attiecīgu finansējumu. Šis jautājums pārrunāts arī ar biroja vadību, kas apgalvojusi, ka resursi ir pietiekami, lai lietu izmeklētu likumā noteiktajos termiņos un nodotu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, stāsta Kalnmeiers.
Kalnmeieru arī uztrauc iespējamo sarunu noplūšana masu medijos, tomēr ģenerālprokuratūrā atšķirībā no KNAB nekāda dienesta pārbaude netiks veikta. "Man, lai veiktu šo pārbaudi, nav vajadzīga papildus resursu piesaiste, bet es neuzskatu, ka uz šo brīdi tāda pārbaude būtu jāveic, jo kā liecina masu medijos publiskotās informācijas analīze, ne tikai saistībā ar šo gadījumu, bet arī citiem, saistībā ar šo pašu t.s. oligarhu lietu, tad ziņas ir sniegtas tieši no KNAB darbinieku puses. Ja viņus šis konkrētais mans paziņojums interesē, es varu pateikt arī viņiem, par kādiem konkrētiem gadījumiem ir runa," saka Kalnmeiers. Ģenerālprokuratūrā sarunas bijušas pieejamas vienam cilvēkam.
Kalnmeiers arī uzskata, ka ar "Latvenergo" lietu viss esot kārtība un nevar uzskatīt, ka lieta būtu izgāzusies, lai arī kopš "Latvenergo" amatpersonu aizturēšanas un kriminālprocesa uzsākšanas ir pagājis jau pusotrs gads, bet apsūdzību joprojām nav.
Arī šajā lietā ir problēmas ar starptautiskās sadarbības lūgumu izpildi. Ģenerālprokuratūra ārvalstīm nosūtījusi informāciju un lūgumus sniegt lietā nepieciešamās ziņas, tomēr atpakaļ uz Latviju atbildes nenāk. Arī šajā gadījumā tās ir ofšoru zonas, un kavēšanās ar atbildēm arī bremzē šīs lietas virzību.
"Bet pašreiz darbs tur notiek intensīvs, nevar teikt, ka nestrādā, vienīgi nav šīs sabiedriskās izpausmes un publiskajā telpā sniegtās informācijas," sacīja Kalnmeiers. Uz jautājumu, vai ar šo lietu viss ir kārtībā, ģenerālprokurors atbild: "Tādā mērā, kā es esmu informēts – jā."