Foto: Edijs Pālens

Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja spriedumu kārtējā 13.janvāra grautiņu krimināllietā, kurā šoreiz bija tikai viens apsūdzētais - Edgars Markots. Viņš tika sodīts ar 160 stundām piespiedu darba, informēja tiesā.

Apsūdzētais savu vainu atzina un lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Neraugoties uz Markota vaļsirdību, prokurors bija lūdzis tiesu piespriest viņam daudz bargāku sodu - reālu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi.

Cietušo pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas Markota lietā tiesa šodien noraidīja.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams 28.decembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Kā ziņots, iepriekš Markots bija apsūdzēts vienā kriminālprocesā ar vēl četriem iespējamajiem Vecrīgas grautiņu dalībniekiem, taču viņš slimoja, tāpēc 15.novembrī apgabaltiesa Markota lietu izdalīja atsevišķā tiesvedībā.

Šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Vienā no izdalītajām lietām, kurā visi apsūdzētie savu vainu atzina, spriedums tika pasludināts jau 3.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa visiem 11 minētajā lietā apsūdzētajiem piesprieda 80-120 stundu piespiedu darbu. Lielākā daļa apsūdzēto kā sodu saņēma 120 stundas piespiedu darba. Tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, tāpēc tas vēl nav stājies spēkā.

Visos kriminālprocesos, kas sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta.

Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!