Aizvadītajā gadā Valsts policija kopumā Latvijā reģistrēja 1700 zādzības no mājokļiem.
"Dati liecina, ka 10-14% no kopējā zādzību skaita notiek pateicoties neaizslēgtām durvīm vai brīvi piekļūstot. Tas nozīmē, ka mājokļa īpašnieks ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem būtu varējis garnadžu viesošanos novērst, piemēram, aizslēdzot mājokļa durvis vai neatstājot terases durvis vēdināšanas režīmā," pauda Rinkevics.
Visbiežākais iekļūšanas veids mājoklī ir slēdzenes, durvju uzlaušana vai atslēgas pielāgošana, norāda likumsargi. Vēl garnadži iekļūts dzīvokļos caur logu, to izsitot vai iekļūstot dzīvoklī, kad tas nav bijis aizvērts.
Savukārt apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige Latvija" vadītāja iesaka domāt par ilgtermiņa un īstermiņa pasākumiem, lai pasargātu mājokli no zagļiem. "Piemēram, neatstāt vērtīgas lietas bez uzraudzības vai aizvērt logus, kas atstāti vēdināšanas režīmā. Tāpat regulāri pārliecināties, ka mājas durvis ir aizslēgtas," vērš uzmanību mājokļa drošībai Glovecka.
Viņa turpina: "Ne mazāk svarīgi – neizpaust savus prombūtnes plānus svešiniekiem, tajā skaitā, meistariem, kurjeriem vai attāliem paziņām, kas informāciju var nodot zagļiem". Savukārt ilgtermiņā viņa aicina domāt par nopietnākiem drošības pasākumiem, proti, signalizācijas un drošības kameru ierīkošanu, kā arī labu attiecību veidošanu ar kaimiņiem.
Neapskaužamu līdera pozīciju pēc zādzību skaita ieņem galvaspilsēta Rīga, kur, kā liecina statistika, visaktīvāk garnadži uzdarbojas centrā, Maskavas forštatē, Ķengaragā un Āgenskalnā. Savukārt par drošākām apkaimēm tiek uzskatīts Čiekurkalns, Ziepniekkalns un Jugla, norāda likumsargi, atgādinot, ka par mājokļa drošību jārūpējas vienmēr, neskatoties uz to, kurā reģionā vai pilsētas daļā dzīvesvieta atrodas.