Tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā kukuļos saņemti aptuveni astoņi miljoni eiro (aptuveni 5,6 miljoni latu), otrdien, paziņojot par lietas materiālu nodošanu prokuratūrai, sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Par amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" īstenotajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas termoelektrostacijas TEC-2 rekonstrukcijas projektos KNAB rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 17 personām, tai skaitā četrām bijušajām "Latvenergo" amatpersonām.
Streļčenoks, atsaucoties uz nevainīguma prezumpciju, amatpersonu vārdus neminēja.
Pirms diviem gadiem vasarā KNAB šajā lietā aizturējis toreizējo energokoncerna šefu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu.
KNAB lūdzis prokuratūrai uzrādīt apsūdzības kukuļņemšanā četrām bijušajām "Latvenergo" amatpersonām, divām no tām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Kriminālvajāšanu par kukuļdošanu KNAB lūzis sākt pret četriem ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem: par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – pret astoņām personām, pret vienu no tām – arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti, savukārt par kukuļošanas starpniecības atbalstīšanu KNAB lūdzis sākt vajāšanu pret vienu personu.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie KNAB pierādījumi liecina, ka "Latvenergo" amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijā un Zviedrijā, reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar "Latvenergo" publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.
Pierādījumi KNAB izmeklētājam ļauj uzskatīt, ka, izmantojot starp kukuļošanas starpnieka uzņēmumiem un ārvalstu komercuzņēmumiem noslēgtos konsultāciju līgumus, tika saņemta nauda, kas kā kukulis tika nodota "Latvenergo" amatpersonām un darbiniekiem par iepirkumu līgumu slēgšanu, to izpildi, kā arī par neizpaužamas komercinformācijas saņemšanu. Tāpat pierādījumu kopums ļauj izmeklētājiem secināt, ka kukuļošanas starpnieks, iesaistot arī citas personas, faktiski pārvaldīja "Latvenergo" amatpersonām prettiesiski nodotos finanšu līdzekļus, informē KNAB.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka "Latvenergo" amatpersonas un konsultāciju uzņēmumu īpašnieks organizētā grupā, lai slēptu pretlikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu izcelsmi, atmazgājot naudu lielā apmērā, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus, veicot dažādus naudas pārskaitījumus, darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus viņiem piederošajos uzņēmumos.
KNAB informācija liecina, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem no 2006.gada līdz 2009.gada jūnijam vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību tika nodots kukulis par kopējo summu ne mazāku kā seši miljoni eiro (aptuveni četri miljoni latu) un par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem no 2007.gada līdz 2010.gada maijam – ne mazāku kā miljons eiro (apmēram 700 000 latu). Savukārt saistībā ar līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem 2010.gada maijā nodots 1,1 miljons eiro (aptuveni 900 000 lati). Lielākā daļa no plānotā aptuveni 11 miljonus eiro (gandrīz astoņi miljoni latu) lielā kukuļa netika nodota, jo 2010.gada jūnijā KNAB uzsāktā kriminālprocesā vairākas personas tika aizturētas, informēja Strelčenoks.
Strelčenoks pastāstīja, ka pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas laikā nosūtīti 34 tiesiskās palīdzības lūgumi uz 14 ārvalstīm. Ar tiesas lēmumu daļa no kriminālprocesa ietvaros arestētās naudas – dažādās valūtās kopumā 448 000 latu apmērā – atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Strelčenoks uzsvēra lielo darbu, kādu KNAB ieguldījis, izmeklējot šo lietu. KNAB šefs īpaši uzsvēra izmeklētājas Lienītes Šikores ieguldījumu lietas izmeklēšanā, kā arī uzteica savas vietnieces Jutas Strīķes darbu, norādot, ka arī citi darbinieki ir cītīgi strādājuši pie šīs krimināllietas.
Streļčenoks uzsvēra, ka šī bijusi KNAB vēsturē apjomīgākā lieta, un prokuratūrai nosūtīti 262 lietas materiālu sējumi.
Tālāk par apsūdzību uzrādīšanu lems prokuratūra.
Jau vēstīts, ka KNAB otrdien nodeva prokuratūrai apjomīgo "Latvenergo" amatpersonu lietu.
Daļu no šīs lietas KNAB nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā šī gada vasaras sākumā.KNAB rosināja sākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām - vienu bijušo "Latvenergo" un diviem bijušajiem "Sadales tīkla" valdes locekļiem.
Par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, neuzrādot slepenu dalību kādā firmā, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību vienam bijušajam "Latvenergo" valdes loceklim Aigaram Meļķo. Par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, kā arī mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā apsūdzība uzrādīta vēl vienai amatpersonai.
Saistībā ar AS "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam KNAB 2010.gada jūnijā uzsāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Pēc KNAB aplēsēm, lietā "atmazgāti" vismaz 1,13 miljoni eiro (aptuveni 775 000 latu).
Toreiz tika aizturēts nu jau bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kuršvēlāk pret 50 000 latu drošības naudu tika atbrīvots. Šajā lietā tika aizturētiarī uzņēmuma priekšnieka vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls"valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs. Aizturētsiepriekš tika arī Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs, kura uzņēmums iepriekšsaņēma "Latvenergo" pasūtījumus. Starp aizdomās turētajiem iepriekš medijosfigurēja arī konsultants Andrejs Livanovičs.
Aizturētie iepriekš neatzina pret viņiem vērstās aizdomas, saucot tās par politisku pasūtījumu.
Tikmēr Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.