Foto: DELFI
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neesot tiesīgs komentēt Šveices ģenerālprokuratūras veikto izmeklēšanu "Alstom" lietā, kurā Francijas transporta un enerģētikas koncerns sodīts arī par kukuļdošanu bijušajām "Latvenergo" amatpersonām, tomēr birojs uzsver, ka abās valstīs veiktā izmeklēšana ir veiksmīgas abpusējas Latvijas un Šveices tiesiskās sadarbības piemērs, portālu "Delfi" informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

"Starptautiskās tiesiskās sadarbības ietvaros Latvijas un Šveices tiesībsargājošo institūciju amatpersonas ir pieprasījušas un saņēmušas tām nepieciešamo informāciju konkrēto lietu izmeklēšanā," informēja Vitenburgs.

Vitenburgs norādīja, ka tā dēvētā "Latvenergo" amatpersonu lieta ir viena no nozīmīgākajām un apjomīgākajām patlaban KNAB lietvedībā esošajām krimināllietām, kuras izmeklēšanā iesaistīti ievērojami cilvēkresursi.

"Šajā krimināllietā izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai ilgstošā laika posmā ir izmantotas sarežģītas shēmas – ar daudzām iesaistītām personām, ar dažādiem darījumiem un pārskaitījumiem caur vairākām ārvalstīm. Līdz ar to ātra un efektīva starptautiskā sadarbība kļūst par nozīmīgu un svarīgu faktoru šādu lietu izmeklēšanā un pierādījumu iegūšanā," norādīja KNAB pārstāvis.

Vitenburgs skaidro, ka, turpinot pirmstiesas izmeklēšanu, šajā krimināllietā tiek veiktas arvien jaunas procesuālās darbības – pieaug tiesiskās palīdzības lūgumu skaits un valstu skaits, kurām tie nosūtīti, tāpat izmeklēšanas darbību rezultātā palielinās iesaistīto, aizdomās turēto un epizožu skaits. Izmeklēšanas rezultātā ir noskaidrotas jau 36 iespējamās noziedzīgu nodarījumu epizodes, un tiesiskā sadarbība notiek jau ar 16 valstīm.

Personu skaits, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību, šajā krimināllietā ir pārsniedzis 20, no tām septiņas valsts amatpersonas ir atzītas par aizdomās turētām dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā, kukuļošanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā, vēsta Vitenburgs.

Jau vēstīts, ka Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai.

Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā "Alstom" "konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem".

"Alstom" izdotā paziņojumā norādīts, ka "kompānija nekad nav organizējusi, apstiprinājusi vai atļāvusi jebkādu kukuļošanu vai spēkā esošo likumu pārkāpšanu".

Soda nauda saistīta ar apsūdzībām, ka "Alstom" maksājusi kukuļus amatpersonām Latvijā, Tunisijā un Malaizijā.

Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar "Latvenergo" dažādiem modernizācijas projektiem.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības "Alstom Power Sweden" un "Alstom Hydro Sweden" iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Starpnieks kukuļdošanā bijis SIA "Energy Consulting" īpašnieks Andrejs Livanovičs, kas iepriekš bija arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā.

Naudas pārskaitīšanā izmantotas Livanoviča kompānijas SIA "Energy Consulting" un Igaunijā reģistrētā "Kenmore OU". Pats Livanovičs par kukuļa nodošanu saņēmis arī komisijas naudu, teikts Šveices ģenerālprokuratūras spriedumā.

Izmeklēšana liecina, ka no "Alstom" veiktajiem maksājumiem Livanovičam tikai 14% veido samaksu par konsultāciju pakalpojumiem, bet aptuveni 70% no summas Livanovičs samaksājis "Latvenergo" trim minētajām amatpersonām. "Alstom" Livanovičam par diviem Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektiem pārskaitījusi 896 932 eiro (630 363 latus), teikts spriedumā.

"Trīs minētās vadošās "Latvenergo AS" amatpersonas, kas bija šo maksājumu saņēmēji, ne tikai ļaunprātīgi izmantoja savas varas pozīcijas, lai ietekmētu Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektu līgumu piešķiršanu "Alstom", bet arī neļāva savam darba devējam ["Latvenergo"] pieprasīt kompensāciju no "Alstom" par defektīvu vai novēlotu līguma izpildi, pretī par to saņemot atalgojumu," teikts Šveices prokuratūras slēdzienā.

Ar "Latvenergo" amatpersonu lietā aizturēto biznesa konsultantu Livanoviču saistīta firma 2007.gadā "Latvenergo" prezidentam Miķelsonam samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro (350 000 latu) par kāda īpašuma pārdošanu, liecina Miķelsona amatpersonas deklarācija.
Ar Livanoviču saistīta kompānija 2007.gadā kādu īpašumu nopirka arī no "Latvenergo" viceprezidenta Meļko meitas, samaksājot 230 000 latu.

Tieši 2007.gadā Livanoviča konsultāciju kompānija "Energy Consulting" guva rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu, kas esot bijusi iespējama, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Neoficiāli nozares pārzinātāji izsaka minējumus, ka šīs konsultācijas varētu būt saistītas ar ārvalstu kompāniju biznesa interesēm Latvijā, tostarp dalību konkursos.

Livanovičs iepriekš bijis arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā, bet "Alstom" ir ilggadējs "Latvenergo" partneris dažādos rekonstrukcijas projektos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis kriminālprocesu par "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, kad Livanovičam pilnībā piederošā "Energy Consulting", pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopumā nopelnīja teju trīs miljonus latu.

Kā ziņots, tā dēvētajā "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB sadarbojas ar 16 valstīm, nosūtot vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumus, iepriekš atzina KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Plašāku informāciju Šikore gan nesniedza, vien apliecinot, ka darbs pie šīs lietas izmeklēšanas notiek.

Šajā lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Lietā ir aizdomas par 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) atmazgāšanu, aizturēto vidū 2010.gada vasarā bija pieci uzņēmumu "Latvenergo" un AS "Sadales tīkls" darbinieki un trīs privātpersonas.

Pēc KNAB domām, valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm, ar mērķi prettiesiski gūt sev materiālu labumu nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.

Šajā lietā tika aizturēti "Latvenergo" prezidents Miķelsons, viceprezidents Meļko un SIA "Energy Consulting" īpašnieks Livanovičs, kuram kopā ar abām "Latvenergo" amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums "Innovia", kā arī AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!