Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka VID amatpersona, laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos mantiskos darījumos, kā arī nav sniegusi ziņas amatpersonas deklarācijās par ienākumiem lielā apmērā, informēja KNAB.

Kriminālprocesā iegūtie materiāli liecina, ka VID amatpersona laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam izmantojusi juridisku un fizisku personu banku kontiem piesaistītas maksājumu kartes un tādā veidā izlietojusi kopumā 93 858 latus. Minētajā periodā VID amatpersona veikusi un valsts amatpersonas deklarācijās nav sniegusi ziņas par deviņiem darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas.

KNAB rīcībā esošā informācija dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona, veicot ārvalstīs darījumus ar maksājumu kartēm un izmantojot naudas līdzekļus no citu personu banku kontiem, guvusi ienākumus un nav tos norādījusi valsts amatpersonas deklarācijās. Tādējādi amatpersona ir sniegusi nepatiesas ziņas par iepriekšējos gados gūtajiem ienākumiem lielā apmērā.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto VID amatpersonu par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu deklarācijā, ja Tās norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, par ko Krimināllikums paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Tāpat KNAB rosina viņu saukt pie atbildības par "mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts". Likums par šādu nodarījumu paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!