KNAB pārbauda 'ABLV Bank' iespējamo kukuļdošanu, ietekmējot Latvijas amatpersonas
Foto: Publicitātes foto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau otrdien sociālajā tīklā "twitter" ierakstījis, ka KNAB veicot ziņojumā iekļautās informācijas pārbaudi atbilstoši biroja kompetencei. Par rezultātiem publiski birojs paziņos līdzko tas būs iespējams.

"FinCEN" publiskotajā paziņojumā teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"FinCEN" norāda, ka "ABLV Bank" biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

"ABLV Bank" uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

2014.gadā "ABLV Bank" bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām - "BC Unibank S.A.", "Banca Sociala S.A." un "Banca de Economii S.A.". Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja "ABLV Bank" aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā.

Tāpat "FinCEN" ziņojumā sacīts, ka "ABLV Bank" iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.

Aģentūra LETA arī ziņoja, ka "FinCEN" plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Placement code for key m_news not found.

Comment Form