KNAB pārbauda neīstenotu būvniecības projektu, par ko LDz veicis daļēju apmaksu
Foto: Publicitātes foto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šogad sākta resoriskā pārbaude saistībā ar aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā, kuras ietvaros VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) par projektu samaksājis, bet nauda tālāk pārskaitīta it kā ar nanotehnoloģijām saistītiem uzņēmumiem Honkongā, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms sešiem gadiem Latvijas dzelzceļš vienojās ar privātu firmu "Composite Constructions" par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā, kur trokšņu līmenis ir viens no augstākajiem visā dzelzceļa tīklā. LDz iemaksājusi pusmiljonu eiro lielu avansu, bet siena joprojām nav uzcelta un firmas īpašnieks pazudis. LDz projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro un pusi no summas segtu Eiropas Savienība. Divus gadus LDz uzņēmumam skaitīja naudu, līdz auditā secināja, ka būvniecība plānotajā laikā nav sākusies. Pēc vēl pusotra gada siena joprojām nebija uzcelta un "Composit Constructions" nesniedza nekādas ziņas, kur tērējuši 540 tūkstošus eiro. Tādēļ LDz vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja.

Projekts sākts laikā, kad LDz valdes priekšsēdētāja amatā bija Uģis Magonis. Tolaik pašreizējais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš bija uzņēmuma valdes loceklis.

''Es atceros to sēdi, kur attīstības direktors Māris Riekstiņš, kurš pašreizējā brīdī ir Dzelzceļa inženieru biedrības vadītājs, nāca ar šo projektu, vairākas reizes nāca, pārliecināja mūs, ka tas projekts ir labs. Mums nekāda veida aizdomas tajā brīdī… Nebija nekāda pamata. Bija visa veida ekspertu saskaņojumi, ka tas ir vajadzīgs projekts, arī no juridiskā, finansiālā,'' raidījumam skaidroja Bērziņš.

Savukārt bijušais LDz attīstības direktors Māris Riekstiņš raidījumam norādīja, ka vairs neatceroties, ar ko tolaik komunicēts, taču "kāds mums parekomendēja Žagara kungu, un viņa kompāniju, ka viņa jau iepriekš ir strādājusi pie inovatīviem materiāliem, kas saistīti ar kaut kādām, pat neatceros, vai ar trokšņiem vai ar kaut ko".

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, lielāko daļu naudas "Composit Constructions" tālāk pārskaitīja divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām – "Nanotech Industrial Engineering", kurai pārskaitīti 328 825,68 eiro, šī gada martā likvidēta. Bet otrai – "Inco Trading International Limited" pārskaitīti 198 100 eiro.
LDz pērn nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Rudenī uzņēmums prasīja sākt "Composit Constructions" maksātnespējas procesu. Kopš LDz auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi.

Kā vēsta "Nekā personīga", kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos jau sen vairs naudas neesot bijis. Izejvielas, kas atrastas noliktavā, izrādījušās iepirktas desmitreiz dārgāk par to reālo vērtību. Tā kā maksātnespējas administratoram Andrejam Voroncovam šķitis aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no LDz, viņš vērsās KNAB.

Voroncovs raidījumam pastāstīja, ka kopš 2015. gada augusta "Composit Constructions" saņēmusi vien dažas vēstules no LDz, un bijis viens iesniegums Valsts policijā, uz ko tika saņemts atteikums. Atteikums gan netika pārsūdzēts prokuratūrā. ''Ņemot vērā to, ka to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga. Saistībā ar bijušā valdes locekļa un vienīgā dalībnieka rīcību esmu vērsies Valsts policijā, bet saistībā ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" amatpersonu rīcību esmu vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā,'' raidījumam norādīja Voroncovs.

"Composite Constructions" vienīgais īpašnieks bija Andrejs Žagars, kurš 90. gados bija iesaistīts fiktīvu bankas garantiju pārdošanā. Maksātnespējas administrators uzskatīja, ka LDz nav jāatzīst par "Composite Constructions" kreditoru, bet LDz tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesnese Doloresa Bambere lēma par labu LDz, un administrators par nolēmumu protestēja Ģenerālprokuratūrā.

''Es redzu vienīgo iemeslu, kāpēc "Latvijas dzelzceļš" cīnās pašreiz par to kreditora statusu, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība,'' skaidroja Voroncovs.

Savukārt Bērziņš raidījumam paudis pārliecību, ka LDz darbinieki, kuri bijuši atbildīgi par šo līgumu, ''ir darbojušies atbildīgi saistībā ar šo lietu''.

Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību Bērziņam un diviem LDz valdes locekļiem – Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata. Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana.

Source

www.DELFI.lv

Tags

KNAB Korupcija Latvijas dzelzceļš Maksātnespēja Uģis Magonis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form