Foto: DELFI

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis kasācijas sūdzību strīdā ar Ilzi Dravenieci viņas prasībā pret biroju par atjaunošanu amatā.

Kā informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, 14. janvārī lieta ir saņemta AT Civillietu departamentā ar KNAB kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Rīcības sēde vēl nav notikusi.

Jau ziņots, ka pērn Rīgas apgabaltiesa piedzina vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavēšanu 35 543 eiro apmērā par labu Draveniecei. Ar tiesas spriedumu bija noteikts viņu atjaunot amatā.

Rīgas apgabaltiesa nolēma, ka attiecībā uz iepriekšminēto summu jāietur arī nodokļu maksājumi. Tāpat tiesa atzina Dravenieces tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās summas. Tiesa arī nolēma no KNAB par labu Draveniecei piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus - 1000 eiro. Tāpat tiesa lēma, ka KNAB jāmaksā 3658 eiro valsts nodeva.

Tiesa nolēma, ka spriedums daļā, ar kuru Draveniece atjaunota amatā un viņai par labu piedzīta vidējā izpeļņa 1000 eiro apmērā, izpildāms nekavējoties. Pārējai sprieduma daļai tiesa noteica labprātīgas izpildes termiņu - desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā dienas.

Draveniece 2013. gada septembrī tika atbrīvota no Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas amata. Nodaļas ar šādu nosaukumu patlaban vairs nav. KNAB norāda, ka strukturālās izmaiņas veiktas atbilstoši jaunajam KNAB reglamentam, kuru bez iebildumiem saskaņoja Ministru prezidente 2014. gadā. Tā rezultātā tika likvidētas nodaļas un izveidotas jaunas. Izmaiņu rezultātā izveidota Politikas plānošanas nodaļa, Sekretariāts un Juridiskā nodaļa, kuru starpā tika pārdalītas funkcijas, kuras līdz tam pildīja Juridiskā un personālvadības nodaļa.

Iepriekš AT Civillietu departaments daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Dravenieces prasībā. AT spriedumā bija norādījusi, ka, izšķirot strīdu, apelācijas instances tiesa visus faktiskos apstākļus nav vērtējusi atbilstoši tiesību normas sastāva pazīmēm. AT pārbaudīja, vai apelācijas instances tiesas spriedumā sniegtais KNAB priekšnieka 2013.gada 19.septembra rīkojuma "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas I.Dravenieces disciplinārsodīšanu" un rīkojuma "Par I.Dravenieces atbrīvošanu no ieņemamā amata" izvērtējums un tā rezultātā izdarītie secinājumi atbilst Civilprocesa likumā noteiktajiem uz sprieduma tiesiskumu un pamatotību vērstajiem kritērijiem.

AT atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts KNAB priekšnieka rīkojums par Dravenieces disciplināru sodīšanu un atbrīvošanu no amata, daļā, ar kuru prasītāja atjaunota amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, daļā, ar kuru no KNAB par labu prasītājai piedzīta vidējā izpeļņa par laiku no 2013. gada 19. septembra līdz 2014. gada 29. decembrim 24 050 eiro apmērā, ieturot likumā paredzētos nodokļus, daļā, ar kuru noteikta nekavējoša sprieduma izpilde par atjaunošanu amatā un darba algas 1000 eiro apmērā piedziņu un no KNAB par labu valstij piedzīta valsts nodeva 2407 eiro.

Draveniecei KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piemēroja divus disciplinārsodus - par nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu un amata pienākumu nepildīšanu viņai tika noteikta mēnešalgas samazināšana, bet vēlāk par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu viņa atbrīvota no amata.

Draveniece bija viena no trīs amatpersonām, kuras pagājušajā gadā izpelnījās KNAB vadības kritiku par darbu 2012. gadā. Streļčenoks viņu bija novērtējis ar "E" līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi. Pārējās divas kritizētās amatpersonas bija bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!