KNAB veic procesuālas darbības 'Rere Grupa' un 'Merks' (plkst. 14.23)
Foto: F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir "Rere grupa", apstiprināja "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

"Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas," sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders" sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

KNAB otrdien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA "Merks", aģentūrai LETA apstiprināja "Merks" pārstāvis Jānis Lievītis.

"Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās "Merks" birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt," sacīja Lievītis.

Savukārt ar "Merks" mātesuzņēmumu – Igaunijas kompāniju "Merko Ehitus" neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, ziņu aģentūrai BNS sacīja "Merko Ehitus" komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Būvfirmas "Abora" valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Savukārt būvfirmā "Arčers" sacīja, ka uzņēmums nevar patlaban atbildēt, vai tajā ir ieradušies KNAB darbinieki.

KNAB portālam "Delfi" apstiprināja, ka otrdien, 3. septembrī, birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības.

"Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos," norādīja KNAB.

KNAB kriminālprocesu sācis par Krimināllikuma 320. panta 3. daļā, Krimināllikuma 323. panta 2. daļā un Krimināllikuma 196. panta 2. daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, proti, par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā.

Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas – no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi, norāda KNAB.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādīja uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros.

Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, otrdien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic procesuālās darbības – nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju – desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, pauž izmeklēšanas iestāde.

KP pārstāve Paula Vilsone pastāstīja, ka pašlaik KP ir aizdomas par 10 vadošo Latvijas būvuzņēmumu veiktu tirgus sadali un vienošanos par dalību publiskajos un privātajos iepirkumos visā Latvijas teritorijā.

"KNAB izmeklēšanas laikā radās pirmšķietamas aizdomas par iespējamu aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem, tāpēc šī informācija tika nodota KP un mēs sākām savu izmeklēšanu. Šī lieta pagaidām vēl ir izpētes stadijā, karteļa vienošanās vēl nav pierādīta, bet par to ir aizdomas," skaidroja Vilsone.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences ietvaros, norāda KNAB.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda, ka lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi.

"Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu. Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro. Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties," pauž KNAB priekšnieks.

"Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās," aicina Straume.

Kriminālprocesā notiek aktīva izmeklēšana, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju, skaidro birojā.

Līdz ar to detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Tāpat KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par sniegto atbalstu procesuālo darbību veikšanā.

Karteļi ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, kuru rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek noteiktas nevis individuāli, bet uzņēmumiem sarunājot tiem izdevīgus cenu līmeņus, ko piedāvāt pircējam.

Karteļa pārkāpumi var izpausties arī citos veidos, piemēram, uzņēmējiem vienojoties par tirgus sadali, dalības nosacījumiem publiskajos iepirkumos vai apmainoties ar komercinformāciju, kas atklāj uzņēmumu attīstības stratēģijas.

Tags

KNAB
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form