7.oktobrī ap plkst. 18.40 Daugavpilī Gubiščes ezera krastā atpūtās pieci jaunieši, kuri bija lietojuši alkoholiskos dzērienus. Viens no viņiem -- 1984. gadā dzimušais Vitālijs -- piegāja pie ūdens un ar maizi sāka barot gulbi. Diemžēl putna uzticēšanās cilvēkiem izrādījās traģiska. Kad gulbis pienāca tuvāk, Vitālijs viņu sagrāba aiz kakla. Biedri mēģinājuši Vitāliju atraut no putna, taču bijis jau par vēlu – gulbis nomira. Tā kā notikušajai traģēdijai bija arī liecinieki, policija saņēma vairākus zvanus. Arī paši Vitālija biedri izsaukuši policiju un neļāvuši viņam aizbēgt.
Kad notikuma vietā ieradās policija, Vitālijs atrādās līdz padusēm ezerā, kur bija iebēdzis, bēgot no sava vajātāja. Pats vainīgais bijis pamatīgā alkohola reibumā. Policijas iecirknī, atskurbis no reibuma, Vitālijs paskaidroja, ka bijis ļoti piedzēries un pats nesaprotot, kā tā varējis rīkoties. Puisis atzinies, ka viņam esot kauns par pastrādāto. Vitālijs ir no labas ģimenes, pašlaik studē, nekad agrāk policijas redzeslokā neesot nonācis. Atliek vien secināt, ka alkohols spēj cilvēku padarīt par potenciālu noziedznieku.

Jāpiebilst, ka nogalinātajam gulbim palicis vientuļš dzīvesbiedrs un mazuļi, kurus tam nāksies izaudzināt vienam.

Pret Vitāliju ierosināta krimināllieta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kas draud ar brīvības atņemšana līdz četriem gadiem vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Policija ir pateicīga visiem, kas nepalika vienaldzīgi, bet centās novērst šo nežēlību un palīdzēja saukt vainīgo pie atbildības.

Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš uzskata, ka šādai rīcībai nav attaisnojuma. Varot vēl saprast, ja cilvēks nonācis situācijā, kad nav ko ēst un nav arī naudas uzturam, taču šis gadījums bijis acīmredzama agresijas izpausme. M. Pupiņš domā, ka cilvēks dzērumā atklājas visā savā būtībā, jo skaidrā prātā viņu no pārgalvīgas rīcības atturot pašapziņa, kuru alkohols krietni vien samazinot: „Žēl, ka cilvēks sevi realizē tādā veidā”.

Pupinš skaidroja, ka putnu piebarošana ir atbalstāma parādība veselā sabiedrībā, piemēram, Eiropā pilsētas parkos līdzās cilvēkam brīvi pastaigājas dažādi putni. Tas veicinot arī ekoloģisko audzināšanu. Taču Latvijā tas nav īpaši vēlams. Pirmkārt, putni pierod pie piebarošanas un bieži vien paliek ziemot Latvijā, kas viņiem ir bīstami, jo ziemā aizsalst ūdenskrātuves, un tas putnam nozīmējot drošu nāvi. Otrkārt, putns nebaidās no cilvēka, un šāda uzticēšanās bieži vien beidzas traģiski. Daugavpilī ik gadu ziemo daudz gulbju, kuri labākajā gadījumā pārcieš aukstās ziemas vai arī nonāk zoodārzā, bet sliktākajā – kāda bomža zupas katlā.

Pupiņš atgādināja, ka Latvijā gulbis ir aizsargājams putns, kas savā uzvedībā nedaudz atgādinot cilvēku: gulbji veidojot ilglaicīgus pārus un, zaudējot savu otro pusīti, bieži vien ilgu laiku paliekot vientuļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!