KP nevar sodīt konkrētu Rīgas brīvostas amatpersonu saistībā ar konstatētajiem konkurences pārkāpumiem  (10)

KP pārstāve skaidroja, ka pēc lietas izpētes KP konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir pārkāpusi Konkurences likumu. Attiecīgi KP nosūtīja Rīgas brīvostas pārvaldei pārkāpuma vēstuli, kurā aprakstīja lietā konstatētos faktus un to juridisko novērtējumu.

"Parakstot izlīgumu, Rīgas brīvostas pārvalde ir atzinusi savu atbildību par šo pārkāpumu. Tā kā Konkurences likums un tajā noteiktie aizliegumi attiecas uz tirgus dalībniekiem, KP neizšķir atsevišķu amatpersonu atbildību, jo pārkāpums tiek konstatēts uzņēmumu darbībās," norādīja Kabanova.

Viņa informēja, ka amatpersonu vaina tiek vērtēta valstīs, kur par konkurences tiesību pārkāpumiem paredzēta kriminālatbildība, piemēram, Igaunijā vai Lielbritānijā. "Attiecīgi šādā gadījumā par līdzīgu pārkāpumu vainīgajai amatpersonai draudētu cietumsods vai naudassods, vai liegums uz konkrētu laiku ieņemt konkrētu amatu," piebilda KP pārstāve.

Jau ziņots, ka KP parakstījusi izlīgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, kas paredz, ka Rīgas brīvosta par nodarīto konkurences kropļojumu velkoņu pakalpojumu biznesā valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363 eiro apmērā. Tiesa, kopumā naudas sods bija paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) iepriekš sacīja, ka viņš nesaskata ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbildību situācijā, kad KP brīvostai piemērojusi sodu 1,5 miljonu eiro apmērā par konkurences kropļošanu, kā arī līdz gada beigām aizliegusi sniegt velkoņu pakalpojumus. Ameriks sacīja, ka šajā situācijā Loginovs tik tiešām nav vainīgs, jo viņa atbildība nav velkoņu pakalpojuma koordinēšana. Velkoņus koordinē ostas kapteinis.

Rīgas brīvosta ilgstoši deformēja konkurenci, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA "Rīgas brīvostas flote" velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas darbībās KP konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus līdzšinējos KP lēmumus Latvijas augstākās instances tiesa atzina par pamatotiem, tomēr konkurences kropļošana brīvostā turpinājās, un Rīgas brīvosta joprojām ignorēja pienākumu ostā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

KP izmeklēšana atklāja, ka Rīgas brīvosta nepamatoti neslēdza vai novilcināja līgumu slēgšanu, nelicencēja savu konkurentu velkoņus, ierobežoja to darbību ostā un ietekmēja kuģu aģentu un termināļu izvēli par labu Rīgas brīvostas velkoņiem un citādi izmantoja savu stāvokli, lai kavētu privāto uzņēmumu darbību.