"Pirmo reizi Priedītis tika pratināts pērn, kad viņš pats vērsās Valsts policijā ar iesniegumu. Otrā pratināšanas reize bija nesen, aptuveni pirms divām vai trīs nedēļām. Priedīša veselības stāvoklis joprojām paredz atrašanos ārstniecības iestādē," skaidroja Vārpiņš.
Jau ziņots, ka Priedītis 2011.gada 25.novembrī no Gaiļezera slimnīcas konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca, pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.
2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.
Tās pašas dienas vakarā Priedītis tika aizturēts un izmeklētāji norādīja uz nepieciešamību viņu apcietināt, skaidrojot, ka bankas prezidents ir pārkāpis sākotnēji piemēroto drošības līdzekli, pastāstīja Vārpiņš. Tomēr advokāts uzsvēra, ka klients nebija pārkāpis piemēroto drošības līdzekli, proti, viņš nebija mēģinājis izbraukt no valsts.
Kā pastāstīja Vārpiņš, policijas ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu Priedītim bija liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonāca ārstniecības iestādē.
22.novembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc policijas lūguma Priedīti nolēma apcietināt, tikmēr viņš pats atradās slimnīcā.
24.novembrī advokāts Vārpiņš minēto Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par Priedīša apcietināšanu pārsūdzēja, jo uzskatīja, ka tas ir nepamatots.
Kā ziņots, VP ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbankā" konstatēto līdzekļu iztrūkumu. VP minēto kriminālprocesu sākusi pēc Krimināllikuma (KL) 196.panta 1.daļas. Prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību.
KL 196.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu).
Minētajā kriminālprocesā bez Priedīša tika aizturēti arī visi trīs pārējie "Krājbankas" valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova. Policija lūdza tiesu Zalānam un Pelcbergam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, taču tiesa šo ierosinājumu noraidīja. Ovčiņņikovu tiesa apcietināt nelūdza. Līdz ar to Zalāns, Pelcbergs un Ovčiņņikova patlaban ir brīvībā.
"Latvijas Krājbankas" kriminālprocesu izmeklē VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
"Latvijas Krājbankā" konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu.
Maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" zaudējumi ir 205 926 958 lati, liecina bankas maksātnespējas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" "Krājbankas" 2011.gada finanšu stāvokļa pārskats uz 2011.gada 31.decembri.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.