Lai gan kriminālprocesam ir viens procesa virzītājs-izmeklētājs, taču jau šobrīd ar minēto lietu strādā ap 20 cilvēku, veidojot īpašu izmeklēšanas grupu.
Ķuzis sacīja, ka patlaban kriminālprocess vēl nav papildināts ar citiem likuma pantiem. Tāpat patlaban vēl nav izlemts par bankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā, jo tā ir vesela procedūra. Proti, sākotnēji šis aizdomās turamais ir jāuzaicina pie izmeklētāja, lai lemtu par piemērojamo drošības līdzekli.
Uzaicinājums personai jānosūta trīs dienas pirms plānotās tikšanās. Ja persona minētajā laikā neierodas, tad ir pamats uzskatīt, ka tā izvairās no izmeklēšanas. Tikai tad var vērsties tiesā ar lūgumu izsludināt personu meklēšanā, skaidroja Ķuzis.
Vaicāts, vai pārējiem aizturētajiem ir piemērots aizdomās turamās personas statuss, Ķuzis sacīja, ka par to procesa virzītājs vēl lemj.
"Krājbankā" konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu, vakar žurnālistus informēja Ķuzis, apstiprinot, ka ir apcietināts bankas priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs, kuru līdzdalība iztrūkuma izveidē tiek noskaidrota.
Ķuzis apstiprināja, ka aizdomās turamā statuss pašlaik ir piemērots tieši Priedītim un Antonovam. Savukārt pārējie aizturētie sniedz liecības un tālāk, izejot no liecībām un sadarbošanās ar izmeklētājiem, tiks lemts par viņu statusa iespējamām izmaiņām.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš, viņa klientam Priedītim Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet pārējiem aizturētajiem apcietinājums nav piemērots, turklāt neesot arī īsti skaidri viņu aizturēšanas iemesli.
Priedītis ticis aizturēts 21.novembrī, kad viņš pats vērsies VP, un policija pēc viņa iesnieguma sākusi kriminālprocesu. Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības dēļ bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta.
Vārpiņš nekonkretizēja, par cik lieliem zaudējumiem varētu būt runa - viņš apstiprināja, ka tie ir vairāki miljoni latu, taču lietā figurējot dažādas summas, no kurām viena esot aptuveni divreiz lielāka par otru.
Vārpiņš pastāstīja, ka kriminālprocess esot sākts par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 196.pantā "Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana", taču lietā "mantkārīgs motīvs neparādās," uzsvēra advokāts.
Pēc Priedīša iesnieguma sāktajā kriminālprocesā esot veiktas vairākas kratīšanas, tai skaitā izmeklētāji "ciemojušies" arī bankas prezidenta dzīvesvietā un darbā.
Vārpiņš ir sašutis par VP rīcību, lūdzot viņa klientam piemērot apcietinājumu, tāpat šokēts esot arī viņa klients, kurš patlaban ir ievietots ārstniecības iestādē.
Advokāts uzsvēra, ka Priedītis pats pieteicās policijā, atzina savu vainu, pauda gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpa viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, VP vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē, kur atrodas joprojām, bet tiesa par viņa apcietināšanu lēmusi bez paša klātbūtnes.
Kā ziņots, VP ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbankā" konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA pastāstīja, ka VP minēto kriminālprocesu sākusi pēc KL 196.panta 2.daļas. Prokuratūra pār šo procesu veic uzraudzību.
KL 196.panta 2.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (24 000 latu).
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Krājbankas" valdē strādā Priedītis, kurš pilda valdes priekšsēdētāja pienākumus, Zalāns, Ovčiņņikova, kā arī Pelcbergs. Savukārt bankas padomē strādā Krievijas un Lietuvas iedzīvotāji - Raimonds Baranausks, kurš ir priekšsēdētājs, Aleksandrs Antonovs, Naglis Stanciks, Oļegs Suhorukovs un Vladimirs Antonovs.
Tikmēr neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka pagājušajā nedēļā nozīmīgi naudas līdzekļi - vairāki desmiti miljonu latu - pārskaitīti prom no "Krājbankas". Tas arī mudinājis likumsargus un finanšu tirgus uzraugus rīkoties tik strauji un ierobežot bankas darbību. Kopumā lietā varētu būt runa pat par vairāk nekā 100 miljonu latu "aizplūšanu" no bankas.
Kā ziņots, FKTK padome pirmdien nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra, informēja FKTK.
FKTK nolēmusi apturēt arī "Krājbankas" valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.