Krievija Latvijai izdevusi izvarošanā vainotu vīrieti, Saeimas komisijai atklāj virsprokurors

Vērtējot sadarbību ar Krieviju, prokurors atzina, ka sadarbības apmēri ir samazinājušies, bet pilnībā tā nav apstājusies. "Īstenībā ir visai ievērojams skaits pozitīvu piemēru, piemēram, personu izdošanas jautājumos Krievija vēl pavisam nesen pieņēma lēmumu Latvijai izdot izvarotāju," norādīja Ostapko.

Ja vēl pirms dažiem gadiem Latvija pamatā saņēma no Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumus, kuri saskaņā ar likumu ir atzīstami par izpildāmiem un pieļaujamiem, tad šobrīd Ģenerālprokuratūra vairākkārt to izpildi atteikusi, atzīmēja Ostapko.

Arī Ģenerālprokurora ziņojumā par paveikto 2022. gadā teikts, ka, izvērtējot no ārvalstīm saņemtos personu izdošanas lūgumus, ir bijuši gadījumi, kad personu izdošana tikusi atteikta. Krievijai vairāku personu izdošana atteikta, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir krasi samazinājusies sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas kompetentajām iestādēm. Visām prokuratūras struktūrvienībām un izmeklēšanas iestādēm izsūtīta informācija, ka sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm, ņemot vērā Ārlietu ministrijas nostāju, tiek minimizēta.

Ņemot vērā, ka formāli divpusējie līgumi nav denonsēti, katrs tiesiskās palīdzības, izdošanas vai procesa nodošanas lūgums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā nodarījuma smagumu un raksturu, izmeklējamās lietas aktualitāti un sadarbības kritisko nepieciešamību.

Prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemti deviņi lūgumi par personu izdošanu. Kopumā pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu.

Savukārt no Latvijas puses ārvalstīm tika iesniegti 579 tiesiskās palīdzības lūgumi. Krievijai adresēti 70 lūgumi par palīdzību procesuālās darbības veikšanai.