Foto: LETA
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu par zvērināta advokāta un bijušā tiesneša Ulda Bērziņa slepkavību, kas saistīta ar laupīšanu 2019. gada 20. jūlijā Mārupē, portāls "Delfi" uzzināja prokuratūrā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu nodeva šā gada 29. jūnijā. Kriminālvajāšanu šajā lietā izdevās veikt deviņu dienu laikā, akcentē prokuratūrā.

Saskaņā ar lēmumu minētās dienas vēlā vakarā divi vīrieši maskās iebruka privātmājā Mārupē un ar līdzi paņemto izolācijas lentu sasēja tur esošo sievieti, lai aplaupītu māju.

Pēc neilga brīža mājās atbrauca sievietes dēls kopā ar savu sievu. Sieviete pamanīja laupītājus un sāka saukt pēc palīdzības.

Viens no apsūdzētajiem ar nolaupītājām mantām aizmuka no notikuma vietas, savukārt otrs apsūdzētais vīrieša virzienā raidīja trīs šāvienus.

Cietušais vēlāk no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā mira.

Personas nolaupīja cietušajai piederošo mantu 226 eiro vērtībā, savukārt zvērinātam advokātam tika nolaupīta nauda nenoskaidrotā apmērā.

Šajā lietā apsūdzētie apsūdzēti arī par citiem mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Viena no personām apsūdzēta pēc Krimināllikuma 117. panta 6. punkta, Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, Krimināllikuma 195. panta pirmās daļas un Krimināllikuma 233. panta otrās daļas.

Otra persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas un Krimināllikuma 176. panta otrās daļas.

Krimināllikuma 117. panta sestais punkts par slepkavību pastiprinošos apstākļos, ja tā saistīta ar laupīšanu kā sodu paredz piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem.

175. panta trešā daļa paredz sodu par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, 195. panta pirmā daļa – par daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet 233. panta otrajā daļā paredzēts sods par šaujamieroču neatļautu glabāšanu, savukārt, 176. panta ceturtajā daļā paredzēts sods par laupīšanu.

Likums par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu kā sods var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs vai arī naudas sods.

Krimināllikuma 233. panta otrā daļa par šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas, vai ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, vai ja tā izraisījusi citas smagas sekas, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nodota izskatīšanai Rīgas rajona tiesā.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau vēstīts, ka pērn jūlijā Mārupē tika nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš. Notikušo bruņoto laupīšanu iepriekš policija vērtēja kā ārkārtēju gadījumu.

Šā gada sākumā policija informēja, ka šajā lietā aizturējusi vairākas personas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!