Aizvadītā gada izskaņā Valsts drošības dienests (VDD) Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai nodeva procesu pret kādu personu par aicinājumu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka šī persona ir bijušais Rīgas domes deputāts un uzņēmējs Juris Žuravļovs.
"Lursoft" informācija liecina, ka viņš joprojām ir partijas "Jaunā Saskaņa" amatpersona. Tāpat viņš ir valdes loceklis AS "Marika". Bijušais politiķis jau agrāk ir nonācis drošības dienestu redzeslokā, piemēram, īsi pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Valsts policija vērtēja video, kurā Žuravļovs, aicinot balsot par savu partiju, demonstratīvi vicināja triecienšautenei līdzīgu priekšmetu.
Žuravļovs arī ilgstoši bija "Radio PIK" īpašnieks, taču pērn 1. jūlijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēma stacijai anulēt apraides atļauju. Tiesa, raidstaciju joprojām ir iespējams klausīties tiešsaistes vidē, pārliecinājās portāls "Delfi".
Jau vēstīts, ka kriminālprocess pret personu uzsākts, pamatojoties uz Krimināllikuma 81. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm.
Ģenerālprokuratūrā portālam "Delfi" apliecināja, ka šāda lieta no VDD ir saņemta, taču apsūdzība tajā vēl nav celta.
VDD izmeklēšanā padziļināti vērtēja personas izteikumus divos radio raidījumos, kur persona vairākkārt publiski aicināja vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Tāpat persona Latvijas valstij un tautai traģisko PSRS īstenotās okupācijas periodu raksturoja kā iedzīvotājiem labvēlīgu, norāda VDD.
Kriminālprocesa ietvaros VDD lūdza divu kompetento institūciju vērtējumu par izteikumu saturu. Saskaņā ar abu institūciju ekspertu sagatavotajiem atzinumiem personas publiski paustais aicinājums vērsties pret Latvijas valsti ir nepārprotams.
VDD pagājušā gada 30. decembrī nosūtīja kriminālprocesa materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, rosinot pret aizdomās turēto personu uzsākt kriminālvajāšanu.
Drošības dienests atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.
Krimināllikuma 81. pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
