Krištopans: digitalizācija apturēta politisku mērķu dēļ
Foto: DELFI

Digitālas televīzijas ieviešana Latvijā savulaik tika apturēta lielākoties politikās iejaukšanās dēļ un politisku motīvu vadībā, ir pārliecināts ekspremjers un uzņēmējs Vilis Krištopans. Viņš gan pirmdien liecinot digitālizācijas lietas tiesas sēdē norādīja, ka viņam ar ieceri ieviest digitālo televīziju nav nekāda sakara.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krištopāns uzsvēra, ka jau iepriekš prokuratūrā ir norādījis - digitālās televīzijas ieviešanu apturēja politiska iejaukšanās, nevis drošībsargājošās iestādes, kuras būtu to apturējušas kādu nelikumību dēļ. Lai gan pirmdien tiesas sēdē Krištopāns konkrētus politiskus iemeslus nosaukt nevarēja, viņš norādīja, ka citi politiķi vēlējās sildīt savas politiskās karjeras uz šo notikumu fona. Bijušais politiķis pārliecināts - ja tolaik politiķi šo procesu nebūtu apturējuši, digitālā televīzija Latvijā jau būtu ieviesta.

Foto no tiesas

Viņš arī norādīja, ka pats nekad nav apturējis kādus projektus, lai ieriebtu politiskam oponentam. Krištopans tiesai atgādināja, ka digitālās televīzijas ieviešanu apturēja tā brīža premjers Einars Repše un satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Savu saistību digitālās televīzijas ieviešanas lietā Krištopans noliedza, sakot, ka nav tajā iesaistījies nedz kā fiziska, ne juridiska persona. "Savā mūžā esmu izrakstījies desmitiem pilnvaras, bet neviena no tām nav saistīta ar digitālās televīzijas ieviešanu," uz prokurors Edvīna Piliksera jautājumu par viņa saistību ar virszemes ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā, atbildēja Krištopans.

Arī pēc tam, kad prokurors tiesas sēdē pārstāstīja kādu divu "Latvijā labi pazīstamu un cienījamu" kungu sarunu, kurā minēts, ka digitālās lietas projektā ir iesaistījies arī Krištopāns, bijušās premjers noliedza jelkādu savu saikni ar šo lietu. Viņš pieļāva, ka ir cilvēki, kuri, izmantojot viņa vārdu, mēģina panākt sev izdevīgas lietas.

Tāpat Krištopans norādīja, ka vēl joprojām viņam uz e-pastu nāk dažādi projekti, par kuriem viņam nav nekādas informācijas, retoriski jautājot: "Ja kāda no šiem projektiem īstenotājs iekulsies kādās, iespējams, kriminālās darbībās, arī tad mani sauks liecināt?". Izsaukšanu uz tiesas sēdi Krištopāns nosauca par mēģinājumu atdzīvināt lietas "noplukušo publicitāti".

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka tiesai krimināllietu, kurā materiāli apkopoti 59 sējumos, nodeva 2007. gadā.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.

Saistībā ar projekta izpildes gaitu apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317. panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177. panta par krāpšanu un pēc KL 195. panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Krimināllietā apsūdzēti bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns, DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde un LVRTC vadītājs Māris Pauders. Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību.

Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta par lielas krāpšanas atbalstīšanu un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Jānis Svārpstons, Juris Ulmanis, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta par krāpšanu lielā apjomā.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.

Savukārt ekspremjera Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks apsūdzēts par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form