Laikraksts ziņo, ka Martinsons, kuru līdz ar trim privātpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja par 2000 eiro liela kukuļa piesavināšanos, iespējams, nemaz nav gatavojies un varējis ietekmēt lēmumu, kas atradies Autotransporta lietu prokuratūrā.
Pēc "LA" ziņām, kukuli devusi kāda sieviete, kura bija izmantojusi viltotu autovadītāja apliecību un kurai bija uzrādīta apsūdzība viltotu dokumentu izmantošanā. Kriminālprocesu izmeklēja Autotransporta lietu prokuratūra, kuras prokuroram bija jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu tiesai. No LA rīcībā esošas neoficiālas informācijas izriet, ka prokurors lēmumu par vienošanos ar apsūdzēto, kas paredzēja minimālu sodu, bija pieņēmis neatkarīgi no aizmuguriskajām aktivitātēm. Vienošanos par sodu akceptējusi arī tiesa. Kukuļdevējai neesot bijis vajadzības ko maksāt "jautājuma sakārtošanai", norāda laikraksts.
Martinsons esot labi pazinis savu amata brāli Autotransporta lietu prokuratūrā, un šo faktu varējis izmantot, lai sievieti pamudinātu dot kukuli. Tomēr galvenais kukuļošanas ''savedējs'' esot bijis Georgijs Jasinkevičs, bijušais iekšlietu struktūru darbinieks un kādreizējā Latvijas Interpola nodaļas vadītāja Jura Jasinkeviča dēls, ziņo laikraksts. Abi atvaļinātie iekšlietu struktūru darbinieki saņēmuši detektīvu sertifikātus.
2000 eiro kukuļošanas starpnieki - kopskaitā trīs - iegūto naudu sadalījuši savā starpā un līdz atbildīgajam prokuroram tā nemaz nav nonākusi. Martinsonam Centra rajona tiesa piemērojusi apcietinājumu, bet starpnieki palaisti brīvībā, vēsta LA.
Pagaidām vēl oficiāli no darba neatbrīvotais prokurors Martinsons savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu VID deklarējis parādsaistības vairāk nekā 130 000 eiro (91 364 latu) apmērā. Iespējams, hipotekārās saistības bijušas prokurora rīcības pamatā.
Jasinkevičs no dienesta policijā atbrīvojies 2004. gadā. Tobrīd VID datu bāzē viņš norādījis parādsaistības 10 931,46 latu apmērā.
