Foto: F64

Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā izskatot vienu no tā dēvētajām "Latvenergo" kukuļošanas krimināllietām piespriedusi apsūdzētajiem reālus cietumsodus, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu raidījums.

Bijušajam "Latvenergo" viceprezidentam Aigaram Meļko par kukuļņemšanu piespriesta četru gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšana un aizliegums ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trim gadiem un sešiem mēnešiem.

Bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem, un aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trim gadiem.

Bijušajam biznesa konsultantam Andrejam Livanovičam par kukuļdošanu piespriests trīs gadu un sešu mēnešu cietumsods.

Par labu valstij piedzīti noziedzīgi iegūtie līdzekļi – 480 000 eiro, kā arī konfiscēti noziedzīgi iegūtie līdzekļi – 146 000 eiro, vēsta LTV.

Apsūdzība saistīta ar Livanoviča dotajiem kukuļiem Meļko un Cvetkovam par tiesībām uzņēmumam "Alsom" rekonstruēt trīs Pļaviņu HES hidroagregātus.

Saskaņā ar apsūdzību Livanovičs nodevis Meļķo un Cvetkovam vairāk nekā 600 000 eiro.

Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos tiesas zālē neapcietināja.

Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

"Delfi" jau rakstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2016. gada janvārī bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Meļko piesprieda 48 100 eiro sodu, tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam – 37 000 eiro sodu, savukārt Cvetkovu atzina par nevainīgu viņam izvirzītajās apsūdzībās un attaisnoja.

Minētajā lietā par kukuļņemšanu ir apsūdzēts Cvetkovs, kā arī Meļko,bet par kukuļdošanu –Livanovičs.

Meļko piespriesto sodu tiesa tolaik skaidroja ar to, ka viņa apsūdzībā tika veikta pārkvalifikācija no viena Krimināllikuma panta uz citu, nekonstatējot, ka Meļko noziegumu ir izdarījis kā valsts amatpersona. Tādējādi Meļko nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma panta par neatļautu labumu pieņemšanu lielos apmēros.

Rīgas rajona tiesa tolaik kompānijai "Energy Consulting" noteica piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņa 400 minimālo mēnešalgu jeb 148 000 eiro apmērā.

Prokurors Māris Leja apsūdzētajam "Latvenergo" bijušajam viceprezidentam Meļko lūdza piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu.

Apsūdzētajam tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam Leja lūdza piespriest piecu gadu cietumsodu, savukārt "Latvenergo" bijušo ražošanas tehnisko direktoru Cvetkovu Leja lūdza sodīt ar piecu gadu reālu brīvības atņemšanas sodu, nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Pret "Energy Consulting" apsūdzības uzturētājs lūdza piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli 608 000 eiro apmērā.

Tāpat prokurors lūdza tiesu piedzīt solidāri no apsūdzētajiem Meļko un Cvetkova 480 600 eiro.

Atbilstoši apsūdzībai kukuļošana notikusi laika periodā no 2007. gada 1. augusta līdz 2010. gada 15. jūnijam. Kukulis dots, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo kompāniju tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums, kā arī par to, lai šī līguma izpildes ietvaros no " Latvenergo" amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un, lai ļaunprātīgi izmantojot lēmuma pieņēmējiem piešķirto rīcības brīvību, tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi.

Kopējais kukuļa apmērs bija 627 100 eiro.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010. gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas.

2012. gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" īstenotajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro, taču vēl 11 miljonu eiro kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja.

Savukārt iepriekš prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu, ka vērienīgajā uzņēmuma "Latvenergo" kukuļņemšanas pamatlietā Ģenerālprokuratūra apsūdzētā statusu noteikusi vēl vairākām personām, tādējādi patlaban šajā kriminālprocesā kopā ir apsūdzētas 12 personas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!