'Latvenergo' kukuļošanas krimināllietu iztiesās bez vairāku apsūdzēto klātbūtnes
Foto: DELFI

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā piektdien, 19. janvārī, tā dēvētajā "Latvenergo" kukuļošanas pamatlietā, kur apsūdzētas 12 personas, zvērināts advokāts Jānis Rozenebergs pieteica lūgumu lietu iztiesāt bez divu savu aizstāvamo personu – Šveices pilsoņa Roberto Gerosas un Vācijas un Irānas pilsoņa Mehdi Haji Džavada (Mehdi Haji Javad) – klātbūtnes. Uzklausījusi lietas dalībnieku viedokļus, tiesa lūgumu apmierināja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Advokāts Rozenbergs, kurš aizstāv abus ārvalstu pilsoņus, tiesā norādīja, ka turpmāka lietas iztiesāšana bez viņu aizstāvamo klātbūtnes iespējama, jo viņiem abiem inkriminēts noziegums, kas paredz maksimālo sankciju brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem. Šis nodarījums klasificējams kā mazāk smags, kas nozīmē, ka lietu var iztiesāt bez apsūdzēto piedalīšanās, ja sēdē piedalās aizstāvis.

Rozenbergs skaidroja, ka abi viņa klienti dzīvo ārzemēs un ceļošana būtu liels laika patēriņš.

Turklāt Džavads ir pensijā un viņam ir jākopj sieva. Savukārt Gerosa vada lielu uzņēmumu un lielāko laiku daļu pavada ne savā mītnes zemē, bet dažādās pasaules valstīs. Tāpat advokāts apliecināja, ka abi apsūdzētie personīgi piedalīsies tajās sēdēs, kur viņiem būs jāsniedz savs viedoklis.

Līdz ar to Rozenbergs lūdza lietu iztiesāt bez abu apsūdzēto ārvalstnieku klātbūtnes, kā arī lūdza tiesu informēt par konkrētām tiesas sēdēm, kurās abiem apsūdzētajiem būs jāpiedalās, lai laikus to varētu nodrošināt.

Prokurore tiesā pauda, ka lūgums ir apmierināms un lietu var turpināt iztiesāt tādā kārtībā, kādā to lūdza aizstāvis. Cietušās personas pārstāve arī neiebilda lūgumam, vienīgi aicināja to izteikt ne tikai abu aizstāvim, bet arī pašiem apsūdzētajiem. Abi apsūdzētie mutiski pievienojās aizstāvim un izteica šādu lūgumu.

Tādu pašu lūgumu tiesā pieteica arī apsūdzētais Jevgenijs Levins. Viņš lūdza tiesu lietu skatīt bez viņa klātbūtnes līdz brīdim, kad viņa klātbūtne būs nepieciešama. Levins pamatoja, ka viņa ģimene dzīvo ārzemēs un arī darbs saistīts ar ārvalstīm. Viņu tiesā pārstāvēs advokāte Alla Ignatjeva.

Tiesa arī šo lūgumu apmierināja, nosakot, ka arī Levinam, tāpat kā Džavadam un Gerosam, būs pašam jāpiedalās sēdēs, lai liecinātu un teiktu pēdējo vārdu.

"Latvenergo" pārstāve, zvērināta advokāte Sandra Sleja tiesā pieteica lūgumu daļu tiesas sēžu lietas iztiesāšanas laikā noteikt par slēgtām. Viņa norādīja, ka tas būs nepieciešams, lai aizsargātu komercnoslēpumu.

Advokāte norādīja, ka nav šaubu, ka daļa kriminālprocesa materiālu satur komercnoslēpumu, un atsevišķos gadījumos, pārbaudot lietas materiālus, uzklausot liecības un pārbaudot dokumentus, varētu rasties situācija, kad tiek runāts par AS "Latvenergo" komercnoslēpumu. Tāpat viņa uzsvēra, ka liela daļa materiālu arī komercnoslēpumu nesatur un būs liecības, kam nebūs saistības ar cietušo "Latvenergo".

Prokurore norādīja, ka viņai nav iebildumu pret šo lūgumu.

Tiesa nolēma šo jautājumu atstāt atklātu un par to tiks lemts atkārtoti, kad radīsies tāda nepieciešamība.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā piektdien, 19. janvārī, sāka izskatīt tā dēvēto "Latvenergo" kukuļošanas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas. Pirms tiesas sēdes sākuma visus mediju pārstāvjus tiesas sēdes sekretāre izraidīja no zāles, neskatoties uz to, ka sēde ir atklāta. Pēcāk gan mediji tika ielaisti, tomēr tiesa noteica, ka sēdi nedrīkstēs filmēt un nedrīkstēs izdarīt ierakstus.

Kad sākotnēji žurnālisti tika izraidīti no zāles, tiesas darbiniece nepaskaidroja iemeslu, kāpēc žurnālistiem un operatoriem no zāles jāiziet, vienīgi norādīja, ka tā teicis tiesnesis. Bija noprotams, ka tas varētu būt saistīts ar apstākli, ka tiesas zālē ir par maz vietas, lai tajā satilptu gan 12 apsūdzētie, gan viņu aizstāvji un vēl žurnālisti un operatori.

Pēc tam, kad mediji telpu bija pametuši, tiesas sēdes sekretāre aizvēra durvis, un sākās lietas iztiesāšana. Pēc brīža gan žurnālisti tika ielaisti tiesas zālē, taču tika noteikts, ka sēdi nedrīkstēs filmēt un nedrīkstēs arī izdarīt skaņas ierakstus.

Sākotnēji lietas iztiesāšana bijusi paredzēta Vidzemes priekšpilsētas tiesas 15. zālē, bet pie zāles norādītā informācija liecināja, ka sēde pārcelta uz 31. zāli. Acīmredzot tiesa nebija sagatavojusies tādam cilvēku skaitam, jo pirms sēdes sākuma žurnālistiem nācās izpalīdzēt un no citas zāles atnest papildu galdu.

Uz apsūdzēto sola sēdušies biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons un kādreizējais "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko, Miķelsona znots Kristaps Štrauss un ekonomists un uzņēmējs Andris Deniņš , kā arī Mehdi Haji Javad, Roberto Gerosa, Jevgenijs Levins, Ēriks Priednieks, Jūlija Mogiļevska, Maksims Ter-Oganesovs un Jānis Muktupāvels.

Lietu skatīs tiesnesis Andis Celms.

Tiesa bija saņēmusi vairākus rakstveida lūgumus, ko iesniedzis apsūdzētais Livanovičs un SIA "Energy Consulting". Daļa lietas dalībnieku lūdza viņiem izsniegt šo dokumentu kopijas, lai viņi pilnībā varētu ar tiem iepazīties, un nākamajā tiesas sēdē sniegt savu viedokli.

Savukārt daļa apsūdzēto un viņu aizstāvju tiesai lūdza par rakstveida lūgumiem lemt vēlāk un piektdien nolasīt apsūdzību, lai apsūdzētie varētu par to izteikt savu viedokli.

Pret to iebilda gan prokurore, gan cietušā uzņēmuma "Latvenergo" pārstāve, norādot, ka Kriminālprocesa likumā ir noteikta skaidra kārtība, kādā izskatāmi pieteiktie lūgumi.

Tiesa lietas dalībniekus iepazīstināja ar lūgumu saturu un nolēma to ieskenētas kopijas viņiem nosūtīt, un nākamajā sēdē plānots par tiem lemt.

Savukārt prokurore atzina, ka, ja nākamajā sēdē tiesai izdosies ātri izlemt par saņemtajiem lūgumiem, tad viņa arī paspēs nolasīt īsu apsūdzību.

Nākamā sēde šajā lietā paredzēta 2. februārī.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena tiesai lietu nosūtīja 2017. gada 20. jūnijā. Kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu laikā no 2004. gada 8. jūnija līdz 2010. gada 3. martam saistībā ar Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC-2) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem.

Tie ir seši "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma "Alstom" starpā noslēgti līgumi kopumā par 8 349 376 eiro, "Latvenergo" un Spānijas uzņēmuma "Iberdrola" starpā noslēgti Rīgas TEC-2 pirmās kārtas būvniecības līgumi par 177 863 607,11 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro. Tāpat apsūdzības saistītas ar "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma "Gama" Rīgas TEC-2 otrās kārtas būvniecības līgumu par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Apsūdzības celtas trim bijušajām "Latvenergo" amatpersonām pēc Krimināllikuma 317. panta 3. daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījušas smagas sekas, sadārdzinot minētos sešus konsultāciju līgumus kopā par 4 520 811,85 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966,95 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222,28 eiro, kā arī pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas par kukuļņemšanu lielā apmērā, kur saistībā ar Rīgas TEC-2 abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultācijas līgumiem un Rīgas TEC-2 pirmās kārtas būvniecības un apkopes un uzturēšanas līgumiem trīs bijušās amatpersonas pieņēmušas kukuli kopā 3 967 167,71 eiro apmērā, kā arī par Rīgas TEC-2 otrās kārtas būvniecības līgumu pieņēmušas daļu no kukuļa 191 392 eiro apmērā.

Divām no bijušajām "Latvenergo" amatpersonām apsūdzības celtas arī pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem, kopskaitā astoņām personām, kopā legalizējot 8 252 513,38 eiro.

Vienai personai apsūdzība celta par "Latvenergo" bijušo amatpersonu izdarītās dienesta pilnvaru pārsniegšanas, kas izraisījušas smagas sekas, atbalstīšanu, par kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām "Latvenergo" amatpersonām, par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp "Latvenergo" un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.

Diviem ārzemniekiem apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem. Pret šo Šveices uzņēmumu sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Vienai personai apsūdzība celta par to, ka tā atbalstīja tirgošanos ar ietekmi, kas notika saistībā ar "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu.

Tāpat prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā sākti desmit procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu dažādām juridiskajām personām.

Prokuratūra atgādina, ka 2013. gada 15. martā prokurore Jirgena par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu ar priekšrakstu par sodu Ozguram Umutam Eroglu – piemēroja naudas sodu 60 minimālo mēnešalgu jeb 12 000 latu (17 074 eiro) apmērā, bet juridiskajai personai – uzņēmumam "Gama" – naudas piedziņu 4250 mēnešalgu jeb 850 000 latu (1,209 miljonu eiro) apmērā.

Savukārt 2014. gada 11. decembrī prokurore Jirgena par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar "Latvenergo" un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgtajiem līgumiem ar priekšrakstu par sodu Hosē Manuelam Miram Romero piemēroja naudas sodu 75 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 eiro apmērā, bet juridiskajai personai - uzņēmumam "Iberdrola Ingenieria y Construccion S.A.U." – naudas piedziņu 5000 mēnešalgu jeb 1,6 miljonu eiro apmērā.

Kopumā no tā saucamā "Latvenergo" kriminālprocesa iepriekš atsevišķi izdalīti četri kriminālprocesi, no kuriem divos minētajos kriminālprocess ir pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu divām fiziskām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu – divām juridiskajām personām.

Divi no izdalītajiem kriminālprocesiem ar kopskaitā piecu personu apsūdzībām ir nosūtīti izskatīšanai uz tiesu, un tajos notiek tiesvedība.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010. gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp tā laika "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko un citas personas.

2012. gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projektos.

Jau vēstīts, ka 2006. gadā "Latvenergo" un Spānijas kompānijas "Iberdrola Ingenieria y Consultoria S.A.U./Iberdrola Generacion S.A.U." ("Iberdrola") noslēdza līgumu, kas paredzēja divu gadu laikā izbūvēt kombinētā cikla energobloku, iekārtu izgatavošanu un montāžu, celtniecības darbus TEC- 2. Tāpat līgums paredzēja personāla apmācību, divu gadu garantiju un stacijas servisa apkalpošanu 12 gadu periodam. "Iberdrola" kopā ar Spānijas kompānijas IDOM inženieriem, Somijas inženieru kompāniju "Poyry" un Latvijas AS "SEP" arī projektēja jauno energobloku.

KNAB iegūtā informācija toreiz liecināja, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem no 2006. gada līdz 2009. gada vasarai vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību nodots vismaz sešu miljonu eiro kukulis. Savukārt par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem no 2007. gada līdz 2010. gada maijam kukuļos saņemtā summa bijusi ne mazāka kā miljons eiro. Par līgumu par TEC-2 2. kārtas rekonstrukciju 2010. gada maijā nodots 1,1 miljons eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ģenerālprokuratūra Kārlis Miķelsons KNAB Latvenergo
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form