Ter-Oganesova advokāts Guntars Antoms tiesas sēdes sākumā sakarā ar klienta veselības stāvokli lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Ja tiesa tomēr izvēloties turpināt procesu, tad būtu nepieciešams nodrošināt aizstāvamajam nemitīgu mediķu atrašanos tiesas zālē.
Lielākā daļa pārējo lietas dalībnieku pievienojās Antoma lūgumam un pauda, ka, lai arī viņi nav mediķi, Ter-Oganesovs vizuāli izskatoties sliktāk nekā iepriekšējās tiesas sēdēs. Pats Ter-Oganesovs, balstoties uz kruķiem, sagumis stāvēja tiesas zāles stūrī un par savu veselības stāvokli neizteicās. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka apsūdzētajam jau iepriekš bijušas veselības problēmas, kas traucēja apmeklēt tiesas sēdes. Tā iepriekš tiesvedība tika apturēta, lai veiktu tiesu medicīnisko ekspertīzi Ter-Oganesovam, bet pērn eksperti gan secināja, ka Ter-Oganesovs uz tiesas sēdēm var ierasties.
Lai lemtu par tālāko rīcību, tiesa nolēma izsaukt mediķus. Tiesas sēdes pārtraukumā izsauktā mediķu brigāde pēc īsas apsūdzēta apskates nolēma viņu acīmredzot vest uz ārstniecības iestādi. Kā novēroja LETA, apsūdzētais, klibodams uz kruķiem, tiesas ēku atstāja uz savām kājām.
Pēc Ter-Oganesova aizvešanas tiesas sēde atsākās, taču bez apsūdzētā klātbūtnes lietas iztiesāšanu un šodien uzaicinātā liecinieka nopratināšanu tiesa nevarēja veikt.
Lai arī Ter-Oganesovs turpmākajā tiesas sēdē vairs neatradās, cita apsūdzētā, uzņēmuma viceprezidenta Aigara Meļko advokāts Varis Klotiņš lūdza turpmāk Meļķo vairs nekonvojēt uz tiesu, bet nodrošināt viņa dalību tiesas procesā videokonferences režīmā. Šādu lūgumu pieteica arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs. Jau ziņots, ka Meļko un Livanovičs nesen sāka izciest vairāku gadu cietumsodu, kas viņiem piespriests no šī procesa izdalītā kriminālprocesā.
Abi apsūdzētie savu lūgumu pamatoja ar to, ka videokonferences nodrošināšana no Rīgas Centrālcietuma ļautu ietaupīt valsts resursus, paātrināt tiesas procesu un ievērot viņu cilvēktiesības.
Apsūdzētie pamatoja, ka valsts resursi tiktu ietaupīti, jo abi vairs netiktu konvojēti uz Abrenes ielas tiesas namu. Viena apsūdzētā konvojēšanas vidējās izmaksas ir 112 eiro dienā, taču priekšā vēl stāv desmitiem tiesas sēžu. Turklāt apsūdzētie tiek atvesti uz Abrenes ielas tiesas namu no rīta, bet atpakaļ cietumā tiek nogādāti vēlu pēcpusdienā, lai gan līdzšinējā prakse liecina, ka "Latvenergo" lietas tiesas process notiek vien pāris stundas. Tā rezultātā pēc tiesas sēdes beigām apsūdzētie spiesti laiku īsināt tiesas nama kamerās.
Apsūdzētie norādīja, ka no rīta viņiem tiek iedota sausā pārtika, ar kuru jāiztiek visu dienu, bet, atgriežoties cietumā, viņiem tiek pasniegts jau auksts ēdiens. Šāda ēdināšana varot ietekmēt viņu veselību.
Meļko arī minēja, ka esot konsultējies ar cietuma administrāciju, kura varētu viņam piemeklēt attiecīgu darbu. Savukārt, ja divas dienas nedēļā, kad notiek tiesas process viņš atrodas tiesas namā, tad darba iespējas ir grūtāk nodrošināt.
Livanovičs argumentēja, ka viņa notiesāšana un atrašanās ieslodzījumā nenozīmē to, ka uz viņu neattiecas likumā noteiktais. Viņš minēja, ka konvojējamiem jāsadzīvo ne tikai ar sausās pārtikas lietošanu, bet arī ar bezjēdzīgu laika pavadīšanu tiesas nama kamerās, kurās turklāt nav dabīgais apgaismojums. Livanovičs, piemēram, minēja, ka viņam no rīta cietumā izsniegta "saujiņa auzu cepumu un banānu čipsi". "Ar to mums jāiztiek visu dienu. Bet cietumā mūs sagaidīs auksts ēdiens," uzsvēra apsūdzētais.
Prokurors Māris Leja, izsakoties par šādu lūgumu, norādīja, ka tajā ir "racionāls grauds", taču viņa rīcībā neesot informācijas, vai cietuma administrācija spēs nodrošināt videokonferenci atbilstoši noteiktajam tiesas sēžu grafikam.
Pārējie apsūdzētie Meļko un Livanoviča lūgumu atbalstīja, ja vien nepastāv videokonferences organizēšanas problēmas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nolēma, ka pārsvarā attiecībā šiem diviem apsūdzētajiem videokonference notiks, ja vien cietuma administrācija spēs to nodrošināt atbilstoši paredzētajam grafikam.
Lai arī tiesas sēdes bija ieplānotas šonedēļ, tiesai ir nepieciešams noskaidrot Ter-Oganesova turpmāko veselības stāvokli, tāpēc nākamā tiesas sēde nozīmēta 20.novembrī.
Jau ziņots, ka agrāk notikušajā tiesas sēdē uzņēmums AS "Latvenergo" apliecināja, ka uzņēmums uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielas kaitējuma kompensācijas piedziņu.
Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu "Latvenergo" no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.
Divi no lietā apsūdzētajiem - bijušais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, šobrīd atrodas aiz restēm, jo notiesāti no šī procesa izdalītā kriminālprocesā, kurā Meļko piespriesti četri gadi un seši mēneši aiz restēm, bet Livanovičam - par vienu gadu mazāk.
Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā.
Arī Miķelsona vietniekam Meļko un "Latvenergo" amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas, sadārdzinot sešus konsultāciju līgumus kopā par 4 520 811 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222 eiro.
Saistībā ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultācijas līgumiem un Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības un apkopes un uzturēšanas līgumiem trīs bijušās amatpersonas pieņēmušas kukuli kopā 3 967 167 eiro apmērā. Amatpersonas arī apsūdzētas par to, ka saistībā ar Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgumu pieņēmušas daļu no kukuļa – 191 392 eiro apmērā.
Miķelsonam un Meļko apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem, kopskaitā astoņām personām, kopā legalizējot 8 252 513 eiro.
Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām "Latvenergo" amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp "Latvenergo" un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.
Ārvalstu uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti "Latvenergo" amatpersonu slēgtajos darījumos, Robertam Gerosam un Mehdi Hadži Džavadam apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem. Pret šo Šveices uzņēmumu sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.
Uzņēmējam Jevgēnijam Levinam apsūdzība celta par to, ka viņš atbalstīja tirgošanos ar ietekmi, kas notika saistībā ar "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu.
Savukārt Miķelsona znotam Kristapam Štrausam, ekonomistam un uzņēmējam Deniņam, fiktīvos darījumos iesaistītajiem Jūlijai Mogiļevskai, Ter-Oganseovam un Jānim Muktupāvelam apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un personu grupā.
Visi apsūdzētie savu vainu pilnībā noliedz. Ter-Ogansevos gan tiesai iepriekš pauda neizpratni par sev izvirzīto apsūdzību, norādot, ka nesaprot, kādēļ viņš vispār iesaistīts šajā procesā.
