Foto: LETA

Kasācijas instances tiesa ceturtdien atstājusi negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru vienā no "Latvenergo" kukuļošanas krimināllietām apsūdzētajiem – bijušajam "Latvenergo" viceprezidentam Aigaram Meļko, bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam un bijušajam biznesa konsultantam Andrejam Livanovičam –piespriests reāls cietumsods.

Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka ceturtdien, 25. aprīlī, Augstākā tiesa (AT) rakstveida procesā izskatīja apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības krimināllietā, kas 2013. gada 27. martā izdalīta no tā dēvētās "Latvenergo" krimināllietas. AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas 2018. gada 9. aprīļa spriedumu daļā par divu apsūdzēto – akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes locekļa un ražošanas tehniskā direktora – notiesāšanu par kukuļņemšanu un vienas personas notiesāšanu par kukuļdošanu. Tāpat AT spēkā atstāja iepriekš piemērotos sodus, proti, divām personām brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, un vienai personai – četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Saskaņā ar notiesājošo spriedumu, ko AT atstāja negrozītu, kukulis maksāts saistībā ar ''Latvenergo" rīkoto konkursu "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr. 4, 5, 7 rekonstrukcija".

Ģenerālprokuratūra norāda, ka būtiskākais juridiskais jautājums, kas bija izlemjams AT, bija par valsts amatpersonas jēdziena saturu. Detalizēti izvērtējot viedokļus, kas pausti tiesu prakses apkopojumā, juridiskajā literatūrā, kā arī apsūdzēto un viņu aizstāvju argumentus, AT secināja, ka valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes loceklis un ražošanas tehniskais direktors uzskatāmi par valsts amatpersonām Krimināllikuma 316. panta izpratnē. Līdz ar to šīs personas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kas paredz bargāku sodu, nekā Krimināllikuma normas, par kurām apsūdzētos šajā lietā bija notiesājusi pirmās instances tiesa –Rīgas rajona tiesa.

Vienlaikus AT nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 9. aprīļa spriedumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Tāpat Ģenerālprokuratūra norāda, ka vēl citu krimināllietu pret VAS "Latvenergo" amatpersonām turpina skatīt arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Jau ziņots, ka pērn Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot vienu no tā dēvētajām "Latvenergo" kukuļošanas krimināllietām, piespriedusi apsūdzētajiem reālus cietumsodus. Bijušajam "Latvenergo" viceprezidentam Meļko par kukuļņemšanu Rīgas apgabaltiesa piesprieda četru gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Cvetkovam apelācijas instances tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem un aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trim gadiem. Savukārt bijušajam biznesa konsultantam Livanovičam par kukuļdošanu tiesa piesprieda trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu.

"Delfi" arī rakstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2016. gada janvārī bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Meļko piesprieda 48 100 eiro sodu, tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam – 37 000 eiro sodu, savukārt Cvetkovu atzina par nevainīgu viņam izvirzītajās apsūdzībās un attaisnoja.

Prokurors Māris Leja apsūdzētajam "Latvenergo" bijušajam viceprezidentam Meļko lūdza piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu.

Apsūdzētajam tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam Leja lūdza piespriest piecu gadu cietumsodu, savukārt "Latvenergo" bijušo ražošanas tehnisko direktoru Cvetkovu Leja lūdza sodīt ar piecu gadu reālu brīvības atņemšanas sodu, nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt noteiktus amatus.

Pret "Energy Consulting" apsūdzības uzturētājs lūdza piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli 608 000 eiro apmērā.

Tāpat prokurors lūdza tiesu piedzīt solidāri no apsūdzētajiem Meļko un Cvetkova 480 600 eiro.

Atbilstoši apsūdzībai kukuļošana notikusi laika periodā no 2007. gada 1. augusta līdz 2010. gada 15. jūnijam. Kukulis dots, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo kompāniju tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums, kā arī par to, lai šī līguma izpildes ietvaros no "Latvenergo" amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un, lai ļaunprātīgi izmantojot lēmuma pieņēmējiem piešķirto rīcības brīvību, tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi.

Kopējais kukuļa apmērs bija 627 100 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!