Latvijā pērn pieaudzis cilvēktirdzniecības upuru skaits – vairāk trešo valstu pilsoņu
Foto: F64

Pērn identificēto cilvēktirdzniecības upuru un cietušo skaits pieaudzis līdz 61, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad tika identificēti 48 upuri, portāls "Delfi" uzzināja Iekšlietu ministrijā (IeM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan 2021. gadā Latvijā pamatā tika konstatēti Latvijas valstspiederīgo ekspluatācijas gadījumi, pēdējos gados identificēto upuru vidū aizvien biežāk ir trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Uzbekistānas, Tadžikistānas, kā arī Indijas.

Identificēto upuru skaita pieaugumu IeM saista ar Valsts policijas aktivitātēm un atklāto cilvēku tirdzniecības gadījumu skaitu ar ievērojamu skaitu upuru.

IeM pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju un cīņu pret cilvēku tirdzniecību Latvijā 2021. gadā secināts, ka turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences – biežāki darbaspēka ekspluatācijas gadījumi, lielāka digitālo tehnoloģiju ietekme upuru vervēšanā un cilvēku tirdzniecības organizēšanā.

2021. gadā ierosināti četri kriminālprocesi par cilvēku tirdzniecību, no kuriem trīs bija saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju, bet viens bija saistīts ar piespiedu fiktīvajām laulībām.

Kriminālprocesos uzliktie aresti aizdomās turēto un viņu tuvinieku līdzekļiem sasniedza 315 134 eiro.

Vienai personai pagājušajā gadā piespriesta reāla brīvības atņemšana, bet vēl vienā lietā Senāta Krimināllietu departaments atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā par divu personu turēšanu kalpībā Cēsu novadā.

Tāpat cilvēku tirdzniecībā ir vērojama izteikta dzimuma dimensija, proti, darbaspēka ekspluatācijai lielākoties tiek pakļauti vīrieši, bet seksuālajai ekspluatācijai un piespiedu fiktīvajām laulībām – meitenes un sievietes.

Arī 2021. gadā vērojama tāda pati tendence, jo darbaspēka ekspluatācijai bija pakļauti 49 vīrieši un četras sievietes, seksuālajai ekspluatācijai – septiņas sievietes, bet piespiedu fiktīvajām laulībām – viena sieviete.

Lielākai daļai upuru ir iegūta vidējā vai vidējā speciālā izglītība, pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis.

Zemāks izglītības līmenis var būt saistīts arī ar lielāku sociālo atstumtību vai sliktāku sociālekonomisko situāciju, kas rada lielākus riskus tam, ka persona tiks pakļauta cilvēku tirdzniecībai. Taču par cilvēku tirdzniecības upuriem var kļūt arī cilvēki ar augstāko izglītību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Iekšlietu ministrija Indija Tadžikistāna Uzbekistāna Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form