Latvijā piešķirts patvērums Gilena kustības piekritējam un viņa ģimenei
Foto: Shutterstock

Administratīvā rajona tiesa Rīgā, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), uzdevusi piešķirt patvērumu Latvijā kādai Turcijas ģimenei, kuras galva ir pazīstamā garīdznieka Fetullas Gilena kustības piekritējs, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.

Valsts robežsardzē 2018. gadā pavasarī saņemti pieteicēju Turcijas pilsoņa un viņa sievas iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu viņiem un viņu divām nepilngadīgajām meitām.

PMLP atteica piešķirt patvērumu, tāpēc ģimene vērsās Administratīvajā rajona tiesā, taču viņu pieteikums tika noraidīts.

2018. gada nogalē Valsts robežsardzē saņemti pieteicēju atkārtoti iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Iesniegumos, to papildinājumos, kā arī personiskajās intervijās tika norādīti vairāki jauni apstākļi bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanai Latvijā.

Pieteicēju rīcībā bija nonākuši jauni dokumenti, kuri apliecinot viņu vajāšanu izcelsmes valstī. Kopā ar iesniegumiem ģimene Valsts robežsardzei iesniedza Turcijas Ģenerālprokuratūras 2018. gada 17. oktobra apsūdzības slēdziena kopiju, kā arī Turcijā reģistrēto uzņēmumu sarakstus.

No minētā apsūdzības slēdziena izriet, ka ģimenes galvai tiek inkriminēta dalība bruņotajā teroristiskajā organizācijā, par ko draud apcietinājums līdz 15 gadiem.

2018. gada decembra sākumā ģimene no Turcijā dzīvojošā dēla uzzināja, ka viņu dzīvesvietā Stambulā 2018. gada oktobrī bija ieradusies policija. Tāpat ģimenes galva no sava tēva uzzinājis, ka viņa īpašumā Erzurumā 2018. gada oktobrī arī bija ieradusies policija kopā ar ciema mēru. Pieteicēja mājā, iespējams, tikušas atrastas ar Gilena kustību saistītas grāmatas un žurnāli.

PMLP ģimenei atkārtoti atteica piešķirt patvērumu Latvijā, tāpēc tā vērsās tiesā.

Tiesā ģimene argumentējusi, ka viņu meita šogad pavasarī ieguva bēgļa statusu Kanādā. Pieteicēju ģimene ir vienota un pieteicēju bērni, ņemot vērā vecāku ietekmi to socializācijas procesā, tiek audzināti un izglītoti Gilena kustību atbalstošā vidē.

Ņemot vērā ģimenes attiecību nozīmi un ietekmi, sievietes patvēruma pieteikums Kanādā tika skatīts kopsakarā ar viņas vecāku saikni ar Gilena kustības organizācijām. Sieviete Kanādas Imigrācijas un bēgļu padomes Bēgļu aizsardzības nodaļai kā galvenos pierādījumus iesniedza dokumentus, kas pamato viņas tēva iesaisti Gilena kustību atbalstošajās organizācijās. Turklāt ģimene šos dokumentus iesniedza arī, pamatojot savu patvēruma iesniegumu Latvijā.

Pretēji PMLP viedoklim, ka iesniegtie dokumenti neliecina par ģimenes saikni ar Gilena kustību un tātad arī nenorāda uz potenciālo vajāšanu, Kanādas iestādēm norādītie dokumenti radīja pietiekamu pamatu, lai piešķirtu ģimenes meitai bēgļa statusu, argumentēja ģimene.

Latvijas tiesa konstatēja, ka saskaņā ar pieteicēju apgalvoto viņi ir Gilena kustības atbalstītāji un tas ir zināms arī Turcijas valsts iestādēm. Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka nav viens no galvenajiem Gilena kustības piekritējiem, bet noteikti ir viens no 15 000 svarīgākajiem Gilena kustības piekritējiem un ar to pietiek, lai viņa bailes no vajāšanas būtu uzskatāmas par pamatotām.

Vīrietis paskaidroja, ka Turcijā ar Gilena kustību saistīto personu vajāšana attiecināma uz vairāk nekā 100 000 personu.

Tiesa secināja, ka musulmaņu garīdznieka Gilena, kurš šobrīd dzīvo ASV, vārdā nosauktā kustība apvieno cilvēkus, kas atbalsta kustības vērtības – izglītību, altruismu, reliģiju. Kustība nav uzskatāma par politisko partiju, taču apvieno vairākus simtus tūkstošu sekotāju gan Turcijā, gan citās valstīs. Kustība ir dibinājusi skolas gan Turcijā, gan citās musulmaņu valstīs, kā arī valstīs, kur islāms nav uzskatāms par vadošo reliģiju, piemēram, ASV. Tāpat kustība ir dibinājusi dažādas nevalstiskās organizācijas, slimnīcas, mācību centrus, izdevniecības.

Īpaši aktīva vēršanās pret Gilena sekotājiem notiek kopš 2016. gada 15. jūlija, kad valstī notika apvērsuma mēģinājums, kurā valdība vaino Gilenu un viņa sekotājus. Gilena kustību valdība arī klasificēja kā teroristisku organizāciju. Pirmajos mēnešos pēc apvērsuma mēģinājuma tika aizturēti vairāk nekā 75 000 personu, bet arestēti vairāk nekā 41 000 personu, vairums šo personu tika apsūdzēti tieši saistībā ar saiknēm ar Gilena kustību, nevis tiešu dalību apvērsumā.

Aizturētajām un apcietinātajām personām ne vienmēr tika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu procesu, kā arī bija ierobežotas iespējas saņemt juridisko palīdzību, teikts tiesas spriedumā.

Izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa secināja, ka pieteicēja bailes no vajāšanas, kas varētu izpausties kā nepamatotu apsūdzību uzrādīšana un aizturēšana vai apcietinājums, ir pamatotas. Ģimenes galva ir atzīstams par stratēģiski svarīgu personu, jo ir sniedzis finanšu pakalpojumus ar Gilena kustību saistītiem svarīgiem uzņēmumiem.

Tāpat tiesa ņēma vērā publiski pieejamo informāciju par apstākļiem, ar kādiem jāsaskaras personām, kas aizturētas vai apcietinātas Turcijā sakarā ar viņu saistību ar Gilena kustību.

Lai gan sakarā ar ANO sniegto informāciju spīdzināšana un neadekvāta izturēšanās pret aizturētajām personām bija vairāk novērojama tieši pēc apvērsuma mēģinājuma un nu ir samazinājusies, tomēr tiesa neguva pārliecību, ka ģimenes galvai nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskatīja, ka ir pamats PMLP uzlikt par pienākumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru pieteicējiem tiktu piešķirts bēgļa statuss.

Jau ziņots, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana valdība apsūdz 77 gadus veco Gilenu militārā apvērsuma organizēšanā un pieprasa viņa izdošanu. Gilens, kurš dzīvo ASV, šīs apsūdzības noliedz.

Tags

ANO ASV Ģenerālprokuratūra Imigrācija Kanāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde PMLP Turcija

Comment Form