Foto: LETA
"Jehovas lieciniekus" ļoti pārsteidz un satrauc tas, ka prokuratūra nolēmusi sākt organizācijas darbības pārbaudi Latvijā, jo šis lēmums balstīts vienīgi dezinformācijā, portālam "Delfi" norādīja organizācijas pārstāvis Vjačeslavs Zaicevs.

"Pilnīgi nesaprotami ir tas, ka "Tvnet" pārstāvji nesazinājās ar "Jehovas liecinieku" organizāciju, pirms izlēma publicēt šos rakstus ar tajos ietvertajām nepamatotajām apsūdzībām, kuru avots ir daži bijušie Jehovas liecinieki," pauda Zaicevs.

Viņš uzsvēra, ka organizācija žurnālistiem būtu varējusi sniegt patiesu un viegli pārbaudāmu informāciju — secinājumus, ko izteikuši sociologi un citi speciālisti, kas ir vispāratzītas autoritātes savās jomās, kā arī atzinumus, kas ietverti dažādu starptautisko tiesu lēmumos.

Šajā situācijā "Jehovas liecinieku" organizācija apsver, kādus juridiskus risinājumus izvēlēties, lai vērstos pret tiem, kas publicē apmelojošus un nepatiesus apgalvojumus par viņiem.

Tāpat Zaicevs sacīja, ka "Jehovas liecinieki" saskata pret viņiem vērstajos uzbrukumos ārkārtīgi satraucošas tendences, kas var izraisīt reliģisku neiecietību pret cilvēkiem, kas ne pret vienu nav noziegušies.

"Mēs ļoti ceram, ka attiecīgās varas iestādes Latvijā veiks visu nepieciešamo, lai izlabotu šīs kampaņas izraisītos morālos zaudējumus," pauda "Jehovas liecinieku" pārstāvis.

Savukārt "Tvnet" galvenais redaktors Toms Ostrovskis portālam "Delfi" atzina, ka "uzticama medija pienākums ir vienmēr drosmīgi informēt sabiedrību un aizstāvēt to cilvēkus, kuru pamattiesības ir apdraudētas vai ignorētas".

Viņš uzsvēra, ka portāls vienmēr ir iestājies "par izglītotu sabiedrību, kas zina savas tiesības", kā arī turpinās to darīt "pat tad, ja mums kā medijam tas prasīs ilggadējus tiesas procesus, nepamatotus apvainojumus un draudus žurnālistiem". Publikāciju autore žurnāliste Evija Hauka portālam "Delfi" gan sacīja, ka saistībā ar abām konkrētajām portāla publikācijām žurnālistiem neviens draudējis gan nav.

Savukārt šo abu publikāciju ietvarā portāls nav uzskatījis par lietderīgu komunikāciju ar pašiem "Jehovas lieiniekiem", uz ko netieši iepriekš norādīja organizācijas pārstāvis.

Ostrovskis papildināja, ka portāls ir pārliecināts par taisnīgumu kā obligātu priekšnoteikumu labākai sabiedrībai, kas nozīmē, ka "jebkurš etniska, politiska vai reliģiska rakstura ierobežojums ir šķērslis demokrātiskai valsts iekārtai un mums visiem labākai dzīvei Latvijā, par ko ir skaļi jārunā un jārunā vēlreiz".

Hauka sacīja, ka, runājot ar cilvēkiem, kuri izstājušies no "Jehovas lieciniekiem", viņi uzklausījuši stāstus "par izolēšanu, kontroli, pazemojumiem, manipulēšanu, salauztu dzīvi". "Cilvēkiem, kas mums uzticējās, dalījās savā pieredzē – nereti skaudrā un sāpīgā – ir tiesības tikt uzklausītiem un sadzirdētiem", un portāls respektē viņu atklātību un drosmi, uzticot šādus personiskus stāstus.

"Vai tas, kas notiek slēgtas organizācijas iekšienē ir tikai un vienīgi to locekļu brīva izvēle un atbildība, pat ja notiek traģēdijas, kas salauž cilvēku dzīves, ja cieš bērni, ģimenes? Ir svarīgi, ka sabiedrība uzzina, kas notiek organizāciju iekšienē, kas slēpjas aiz skaistiem vārdiem saukļiem, solījumiem," viņa noslēdza.

Jau vēstīts, ka trešdien, 30. martā, prokuratūra sāka pārbaudi par reliģiskās organizācijas "Jehovas liecinieki" darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pārbaude sākta pēc diviem portālā "Tvnet" publicētajiem rakstiem par "Jehovas liecinieku" darbību. Šajos rakstos portāls pētījis, kā šī organizācija darbojas pasaulē, kad tieši 2021. gadā no tās izstājies rekordliels dalībnieku skaits, saskatot tajā totalitāras sektas iezīmes, gan arī Latvijā, uzklausot bijušo tās dalībnieku stāstus un liecības par visnotaļ skarbu pieredzi.

Kā norāda prokuratūrā, tai ir pamats secinājumam, ka reliģiskās organizācijas darbība, iespējams, ir pretrunā ar Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem, un ka tās darbība, iespējams, apdraud sabiedrisko kārtību, personu veselību un tikumību.

Reliģisko organizāciju likums nosaka, ka nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus, un tas paredz, ka reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt, ja tā ir pretrunā ar Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem, un ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu, apdraud demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.

Pieteikumu tiesā var iesniegt tikai ģenerālprokurors.

Pēc publiski pieejamās informācijas Jehovas liecinieki, viņi arī dēvēti par "Sargtorņa biedrību" ir no protestantisma atšķēlusies denominācija, kas dibināta 1874. gadā ASV.

"Jehovas liecinieki" uzskata sevi par tiem, kuri atgriezušies pie Bībeles pirmsākumiem un viņi Dievu sauc vārdā Jehova jeb Jahve – kas tiek lietots Vecajā derībā.

Pēc Tieslietu ministrijas publiskotās informācijas, Latvijā 2019. gadā bija 2189 "Jehovas liecinieki".

Arī Portāls "Delfi" jau iepriekš savās publikācijās pētījis organizācijas darbību Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!