Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņemtais lēmums par apcietinājuma piemērošanu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S) tiks pārsūdzēts, sacīja politiķa advokāts Alberts Vaģelis.
Vaģelis apliecināja, ka klientam nelabvēlīgais lēmums par viņam piemēroto drošības līdzeklis tiks pārsūdzēts, jo tas ir advokāta pienākums.
Plašākus komentārus par Ādamsonam inkriminējamo nodarījumu, advokāts nesniedza. Vaģelis pēc tiesas lēmuma vēl nav ticies ar klientu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Ādamsonam. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.
Tiesas lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9. jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13. Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai. Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.
Saistībā ar uzsākto kriminālprocesu patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.
Izmeklēšana šajā lietā turpinās un VDD sniegs papildu informāciju par tās gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
