Atklātu vēstuli izplatīja zvērinātu advokātu biroja "iLAW" pārstāvji par augstāko valsts amatpersonu personiskā viedokļa nošķiršanu no oficiālā un varas dalīšanas principu ievērošanu. Viņi uzskata, ka amatpersonām būtu jānorobežojas no lietām, kas vēl atrodas izskatīšanas stadijā tiesās. Atklātā vēstule bija vērsta arī pret tiesībsarga Jansona rīcību.
Vēstulē minēts, ka tiesībsargs, kurš neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.
Jansons norāda, ka skaidri apzinās, ka tiesas ir neatkarīgas un pakļautas vienīgi likumam un tiesībsargs šo neatkarību respektē arī savā darbībā.
"Norādot, ka sods Liepājas lietā ir neadekvāts, tiesībsargs nav kritizējis vai iejaucies konkrētajā tiesneša darbā, bet gan analizējis spēkā esošo un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī esošo regulējumu Krimināllikumā, kas paredz atbildību par seksuālām darbībām ar mazgadīgo. Tiesībsargs kritizējis arī sistēmu kopumā, kas pieļauj, ka par šāda veida noziegumiem tiek piemērots piespiedu darbs, kas nesasniedz soda mērķi resocializēt sodīto personu," viņš skaidro.
"Uz cilvēktiesību pārkāpumiem nepieciešams reaģēt savlaicīgi, nevis uzdrīkstēties par tiem diskutēt pēc vairākiem gadiem, kad būs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums un, kad, iespējams, jau daudzi citi neaizsargāti bērni būs cietuši no pieaugušo seksuālas vardarbības," uzsver Jansons.
Viņš atsaucas arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kas tostarp atzinusi, ka presei ir pienākums sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju un sabiedrībai ir tiesības to saņemt.
"Seksuālas darbības, vardarbība pret bērnu noteikti ir tēma, par kuru sabiedrībai ir tiesības zināt, diskutēt, ierosinot un veicinot arī konkrētus risinājumus. Tāpat svarīgs jautājums ir arī pašas tiesas darbība. Tiesas kritika demokrātiskā sabiedrībā ir nenovēršama un zināmā mērā arī vēlama, it īpaši ja tā attiecas uz spriedumiem, kur izdarīta izvēle starp dažādām pamatvērtībām," ir pārliecināts Jansons.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi - ja kritikas mērķis ir graut sabiedrības uzticību tiesai un nomelnot tiesnešus, tad ir pieļaujami stingri šādu izteikumu ierobežojumi, bet, ja kritikas mērķis ir piedalīties diskusijā par sabiedrībai nozīmīgu tēmu, tad tas nevar būt arguments par labu vārda brīvības ierobežošanai, uz tiesas savulaik secināto atsaucas tiesībsargs Jansons.
Jau vēstīts, ka Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors iesniedzis apelācijas protestu par Liepājas tiesas spriedumu diviem vīriešiem, kuriem par mazgadīgās pavešanu piespriests piespiedu darbs. Spriedums noprotestēts daļā par soda mīkstumu. Apelācijas protestā izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem smagāku soda veidu – brīvības atņemšanu.
Par Liepājas tiesas spriedumu notika protesta akcijas Rīgā un Liepājā.
