Kā var spriest no aģentūras LETA rīcībā esošā lēmuma par lietas nodošanu tiesai, Štālbergs apsūdzēts par to, ka viņš izdarījis izspiešanu, piedraudot ar vardarbību cietušajai un viņas tuviniekiem, draudējis izpaust apkaunojošas ziņas par viņu un šādas apkaunojošas ziņas izpaudis.
Štālbergs "pie pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotiem apstākļiem un personīgu motīvu vadīts un mantkārīgu tieksmju dēļ" nolēmis izdarīt izspiešanu - pieprasīt bez jebkāda tiesiska pamata izmaksāt viņam naudu, kā pamatu izmantojot šantāžas un apkaunojošu ziņu izplatīšanas draudus gan pret Vilkasti, gan pret viņas tuviniekiem, ja viņa prasības netiks izpildītas, teikts apsūdzībā.
Lai panāktu savu mērķu īstenošanu, līdz 2006. gada 21. septembrim Štālbergs ar vēl kādas personas palīdzību izgatavojis erotiska un pornogrāfiska rakstura bildes ar cietušās radinieku attēliem un 21. septembrī ar tās pašas personas palīdzību bildes izplatījis caur internetu gan Vilkastei, gan viņas tuviniekiem un trešajām personām, teikts lēmumā.
Ar šādām metodēm Štālbergs panācis, ka Vilkaste piekrīt izbeigt jebkādas attiecības ar viņu un izmaksā vienu miljonu eiro (702 800 latu), kā arī dzēš Štālberga parādus - 558 000 eiro (385 850 latu). Kad Vilkaste sapratusi pret viņu un tuviniekiem vērsto draudu nopietnību, viņa nav vēlējusies, ka šāda situācija turpinās, un piekritusi naudas izmaksāšanai, secināms no lēmuma teksta.
Nauda - viens miljons eiro - pārskaitīta 13. oktobrī. Pārskaitījums noformēts kā SIA "Juhans" kapitāla daļu pirkšanas līgums. Vienlaikus dzēsts arī Štālberga parāds pret Vilkasti - 558 000 eiro.
Lai gan rezultātā Štālbergs saņēmis no Vilkastes ne mazāk kā 1,088 miljonus latu, viņš nolēmis arī turpmāk izspiest no viņas naudu, atkārtoti piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas, kā arī izplatot apšaubāmu informāciju par Vilkastes reputāciju.
No 2006. gada 13. oktobra oktobra līdz aizturēšanas dienai 15. novembrī viņš pieprasījis samaksāt 7,5 miljonus eiro (ap 5,19 miljoniem latu). No lēmuma secināms, ka nauda prasīta gan telefona īsziņu veidā, gan arī telefona sarunās.
Tāpat Štālbergs tiek vainots 2005. gadā starp viņu un Vilkasti it kā noslēgta uzdevuma līguma viltošanā. Šis dokuments devis Štālbergam tiesības pieprasīt no Vilkastes ap 3,1 miljonu eiro (aptuveni 2,07 miljonus latu).
Vēl viena no Štālbergam izvirzītajām apsūdzībām, proti, par ekonomisko ziņu, kuras ir dienesta un komercnoslēpums, nolaupīšanu, pamatota ar notikumiem "Unibankā". 2006. gada 1.novembrī tieši bankas telpās viņš ieraudzījis Vilkastes un kādas trešās personas aizdevuma līgumu, kas devis tiesības bankai Vilkastes uzdevumā veikt konkrētas darbības.
Štālbergs šo dokumentu "nolēmis nolaupīt" un to arī izdarījis, kā arī veicis neatļautas darbības ar šo dokumentu, proti, neatļauti norakstījis tā saturu, teikts lēmumā. Līgums uzskatāms par "Unibankas" dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu.
Pēc tam, kad atklāta līguma pazušana, banka noskaidrojusi iespējamās vainīgas personas, tostarp aizdomas kritušas uz Štālbergu. Lēmumā teikts: "Štālbergs sapratis, ka viņa nelikumīgās darbības ir atklātas, bet viņš savukārt ieguvis ziņas par citu personu ekonomiskajām ziņām (komercnoslēpumu un dienesta noslēpumu)" un pēc bankas pieprasījuma atdevis dokumentu.
Saistībā ar Štālberga darbībām tikusi apturēta līgumā paredzēto nosacījumu izpilde, proti, paredzētā naudas pārskaitīšana nav notikusi. Tādējādi arī "Unibanka" atzīta par cietušo personu lietā.
Štālbergs sevi par vainīgu nodarījumos nav atzinis, teikts lēmumā.
1971. gadā dzimušajam Štālbergam galīgā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 183. panta 1. daļas par izspiešanu, pēc KL 274. panta 1. daļas - par dokumenta, zīmoga un spiedoga nolaupīšanu un iznīcināšanu, kā arī pēc KL 275. panta 1. daļas - par zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.
Štālbergam arī celta apsūdzība pēc KL 200. panta 3. daļas - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas nolaupīšanu.
Štālbergu aizturēja 2006. gada 15. novembrī. Tiesa viņam kā drošības līdzekli 17. novembrī piemēroja apcietinājumu, bet pēc tam pret drošības naudu - 100 000 latu - viņš tika atbrīvots. Jau citas lietas gaitā - par Vaškeviča apdraudējumu - viņš patlaban atkal nonācis apcietinājumā.