Loginovam un Pečakam lūdz piespriest naudas sodus un liegt vadīt pašvaldību iestādes  (103)

Prokurors norādīja, ka abi apsūdzētie atzīstami par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziegumā pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas, norādot, ka abiem atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, Krimināllikums paredz sodu –brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Valsts apsūdzības uzturētāja ieskatā Loginovs atzīstams par vainīgu epizodēs, kas saistītas ar ziedojumu Liepājas Jūrniecības koledžai un prēmiju izmaksu pārvaldes darbiniekiem 2009. gadā, kā arī par ziedojumu Starptautiskajai ostu asociācijai. Kā galīgo sodu prokurors lūdza Loginovam piespriest naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 44 400 eiro apmērā un kā papildsodu – aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem.

Loginova vietnieku Pečaku prokurors arī lūdza atzīt par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas, kā galīgo sodu nosakot naudas sodu 90 minimālo mēnešalgu jeb 33 300 eiro apmērā un papildsodu – aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.

Savukārt drošības līdzekli, kas piemērots apsūdzētajiem, – dzīvesvietas maiņas paziņošanu –pagaidām prokurors vēlas atstāt spēkā. Attiecībā uz iepriekš pieteikto kaitējuma kompensāciju prokurors lūdza to piedzīt no apsūdzētajiem par labu valstij un pašvaldībai.

Prokurors debatēs norādīja, ka Loginovs bijis atbildīgs par brīvostas tiesisko darbību, bet Pečaks bijusi atbildīgā persona par brīvostas darbību Loginova prombūtnes laikā. Tāpat valsts apsūdzības ieskatā nepamatotas bijušas apsūdzēto sniegtās liecības par atbalstu izglītības iestādēm.

Savā debašu runā prokurors iztirzāja trīs krimināllietā esošās epizodes. Viena no tām ir 10 000 ASV dolāru jeb 9041 eiro ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā. Kā otro epizodi prokurors pieminēja ziedojumus Liepājas Jūrniecības koledžai no 2009. līdz 2013. gadam, kuros kopumā brīvosta pārskaitījusi 190 000 latus jeb 270 345 eiro. Trešā epizode, ko debašu runā minēja prokurors, bija saistīta ar prēmiju izmaksu pārvaldes darbiniekiem krīzes laikā – 2009. gadā.

Sākot savu tiesas debašu runu, apsūdzētā Loginova aizstāvis klāstīja, ka Satiksmes ministrija iepriekš atzinusi, ka pārkāpuma neesot un tai ir neērti pieteikt kompensācijas pieteikumu. Advokāts skaidroja, ka debašu runā iztirzās visas trīs epizodes un sāka ar ziedojumu Liepājas Jūrniecības koledžai. Aizstāvības puse norādīja, ka Loginovs vēlējies attīstīt mācību bāzi un tiesību normas to atļāvušas kā sadarbības formu. Advokāts arī norādīja, ka apmācības Liepājas Jūrniecības koledžā patiešām arī notikušas, kas pierādāms ar dokumentiem un izrietējis arī no liecinieku liecībām tiesā. Tā nav bijusi nemotivēta altruisma sadarbība, skaidroja advokāts.

Savukārt attiecībā uz epizodi par 10 000 ASV dolāru maksājumu Starptautiskajai ostu asociācijai Loginova aizstāvis Mārtiņš Kvēps pauda viedokli, ka šis maksājums nav saistāms ar maksājumiem Liepājas Jūrniecības koledžai. Viņš skaidroja, ka 10 000 ASV dolāri pārskaitīti organizācijai, kuras biedrs ir Rīgas brīvosta. Turklāt tas neesot bijis ziedojums, bet gan ieguldījuma maksājums, ar kuru pēc saviem ieskatiem rīkojas pati organizācija.

Advokāta ieskatā šis "hipotētiskais noziegums" būtu skatāms atsevišķi un līdz ar to klasificējams kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums, jo nav radījis smagas sekas. Šis maksājums bijis vienreizējs un ārkārtas rakstura. Tāpēc, viņaprāt, abās epizodēs nav un nevar būt kopīgs mērķis.

Runājot par prēmiju izmaksas epizodi, advokāts skaidroja, ka prēmijas nedrīkstēja maksāt tiktāl, ciktāl to aizliedz tiesību normas, bet objektīvi neesot bijusi saprotama tiesību norma, kas paredzēja prēmiju maksāšanu aizliegumu. Advokāts skaidroja, ka laikā, par kuru runāts apsūdzībā, uzņēmumā bija jāsamazina darba samaksas fonds par 15% un prēmiju atcelšana bijis viens no veidiem, kā šo mērķi sasniegt. Tāpēc nav bijis skaidrs, ka gadījumā, ja samazinājums panākts, jāturpina piemērot instruments mērķa sasniegšanai.

Advokāts norādīja, ka viņa ieskatā Loginovs viņam celtajā apsūdzībā attaisnojams un pieteiktā kaitējuma kompensācija pilnībā noraidāma.

Savukārt Pečaka aizstāvis savā debašu runā klāstīja, ka jautājums par valsts amatpersonas statusu viņa aizstāvamā gadījumā neesot tik viennozīmīgs. Viņš uzsvēra, ka nevienā normatīvā aktā neesot noteikts pilnvaru apjoms pārvaldnieka vietniekam. Pečaka uzdevums bijis dot rīkojumus izpildaparāta darbiniekiem un pats Pečaks esot tikai izpildaparāta darbinieks, kura pienākumos ir valdes un pārvaldnieka lēmumu izpilde.

Pečaka aizstāvis skaidroja, ka tieši Rīgas brīvostas valde esot akceptējusi uzņēmuma budžetu par visu 2009. gada saimniecisko gadu. Savukārt no tā secināms, ka noslēgtie līgumi par ziedojumiem esot bijuši tiesiski. Atsaucoties uz Pečaka tiesā sniegtajām liecībām, advokāts pievienojās sava aizstāvamā viedokli, ka, ja pie atbildības sauc Pečaku, tad pie atbildības būtu jāsauc arī citas personas brīvostas pārvaldē, kas bijušas saistītas ar ziedojumiem Liepājas Jūrniecības koledžai.

Vēl advokāts savā debašu runā, atsaucoties uz liecinieku liecināto, stāstīja, ka saskarsme Rīgas brīvostas pārvaldei ar Valsts kontroli (VK) bijusi augstprātīga no VK puses. VK pat neesot vēlējusies dzirdēt brīvostas amatpersonu viedokli par tās revīzijā atklātajiem pārkāpumiem. Neviens no VK revidentiem ar brīvostas amatpersonām neesot kontaktējies.

Attiecībā pret prēmiju izmaksu, Pečaka advokāts skaidroja, ka runa varētu būt tikai par dāvanu karšu darbiniekiem iegādi, bet tas būtu skatāms kā mazāk smags noziegums, tāpēc būtu jāņem vērā kriminālatbildības noilgums, kas ir pieci gadi, un process izbeidzams. Noslēdzot savu debašu runu, Pečaka advokāts sacīja, ka Pečaks ir attaisnojams un kaitējuma kompensācijas pieteikums – noraidāms.

Tiesa lietā pasludināja pārtraukumu līdz 2017. gada 4. janvārim pulksten 10:30.

Iepriekš krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas, apsūdzētie Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Jau ziņots, ka pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādīja, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informēja, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.

Savukārt iepriekš Rīgas brīvostas valdes sēdē tika spriests, vai ostu vajadzētu atzīt par cietušo Loginova lietā. Valde vienbalsīgi vienojās ar lēmumu nesteigties šajā jautājumā, jo pastāvot pārāk daudz neskaidrību, piemēram, nav pierādīts, ka brīvosta Loginova iespējamo pārkāpumu dēļ cietusi zaudējumus.

LTV raidījums "Panorāma" iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.

Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013. gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums.

Savukārt 2009. gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā.

Izmeklēšanas gaitā arī gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar Brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.

Augustā tapa zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem.