Londonas tiesa noraidījusi ar Stepanovu saistīto uzņēmumu apelāciju

LK informē, ka grupas uzņēmumu prasības lietā par 100 miljonu ASV dolāru (apmēram 57 miljonu latu) piedziņu no bijušo amatpersonu Oļegu Stepanovu un Valēriju Godunovu saistītajiem uzņēmumiem, Anglijas Karaliskās tiesas Apelācijas tiesas Civillietu departaments 10.augustā noraidīja atbildētāju lūgumu par atļauju iesniegt apelācijas sūdzību par 24.maija tiesas lēmumu.

Ar minēto lēmumu tiesa nolēma noteikt nodrošinājumu 40 miljonu ASV dolāru (apmēram 22,8 miljonu latu) apmērā atbildētājiem, gadījumam, ja atbildētāji vēlēsies turpināt tiesāšanos.

Atbildētāji šo nodrošinājuma summu nav iemaksājuši un vienkāršotā kārtībā 24.maijā pieņemtais spriedums ir stājies spēkā.

LK aktīvi turpina tiesiskās darbības nodarīto zaudējumu atgūšanai, skaidro kuģniecībā.

Jau ziņots, ka tiesa Londonā 27.maijā pieņēmusi rīkojumu, ar kuru aptuveni 100 miljonu ASV dolāru (apmēram 57 miljonu latu) izkrāpšanā no AS "Latvijas kuģniecība" (LK) vainotajām ārzonu kompānijām jānodrošina 40 miljonu ASV dolāru (apmēram 22,8 miljonu latu) liela drošības nauda.

Tiesa noteica drošības naudu tieši šādā apmērā, jo atbildētāji, kas saistīti ar vairākām bijušajām LK vadības amatpersonām, savās liecībās tiesai ir atzinuši līdzekļu izkrāpšanu vismaz 40 miljonu ASV dolāru (apmēram 22,8 miljoni latu) apmērā.

Tiesvedībā, kas Lielbritānijā ierosināta pēc LK prasības, kā atbildētāji figurē piecas ārzonu kompānijas - "Recoletos Limited", "Romanica Overseas Limited", "Skeena Overseas Limited", "Luzero Limited" un "Chandler Limited", kas saistītas ar LK bijušajām amatpersonām - tajā skaitā Oļegu Stepanovu, Valēriju Godunovu un Alvi Akmeni, - un kas tiek vainotas nelikumīgā vairāk nekā 60 kuģu frakts darījumu noslēgšanā par mākslīgi zemām likmēm 2003.-2005.gadā, tādējādi nodarot LK zaudējumus 100 miljonu ASV dolāru apmērā (aptuveni 57 miljoni latu).

Atbildētāji tiesvedības laikā ir cita starpā piesaukuši arī dažādus Latvijas politiķus un ar LK nesaistītus uzņēmumus, piemēram, Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, ārzonu uzņēmumus "Hinch", "Regina".

LK valdes loceklis, viceprezidents Raivis Veckāgans, kā arī zvērināts advokāts Viktors Tihonovs gan skaidroja, ka LK nav bijis nekādu saistību vai darījumu ar minētajām personām, tādējādi atbildētāji noveļot no sevis vainu. "Kā Londonas tiesā var stāstīt šādas pasakas?" jautāja Tihanovs.

Veckāgans savukārt uzsvēra, ka šis Londonas tiesas lēmums apliecina, ka naudas izkrāpšana patiešām ir notikusi.

Tiesa savā lēmumā arī informē, ka atbildētāju pārstāvji tiesvedības laikā ir atzinuši, ka aptuveni 12,5 miljoni ASV dolāru (aptuveni 7,125 miljoni latu) ir izmaksāti kukuļos uzņēmējiem Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, lai panāktu līdzekļu izzagšanas shēmas veiksmīgu īstenošanu.

Saskaņā ar tiesas rīkojumu naudas izzagšanā no LK iesaistītajiem līdz 2010.gada 10.jūnijam par labu LK jānodrošina vairāk nekā 55 miljoni LK akciju un papildus Apvienotās Karalistes tiesai līdz 17.jūnijam jāsamaksā 20 miljoni ASV dolāru (11,4 miljoni latu). Savukārt iepriekšminēto tiesas prasību noteiktajā laikā neizpildot, atbildētājiem tiesai līdz 17.jūnijam naudā maksājamā summa dubultojas no 20 miljoniem ASV dolāru (11,4 miljoniem latu) līdz 40 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 22,8 miljoniem latu).

Šāds nodrošinājums atbildētājiem LK izzagšanas lietā jāmaksā, lai tie, pēc tiesas ieskata, vispār drīkstētu turpināt savu aizstāvību tiesā. Ja atbildētāji kādu no tiesas prasībām pilnībā neizpildīs, tiesa viņus atzīs par vainīgiem bez lietas izskatīšanas un piedzīs LK labā summu līdz 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni līdz 57 miljoniem latu).

Tad svarīgi būšot tas, cik kura kompānija ir izkrāpusi, lai LK varētu no konkrētām kompānijām šo naudu piedzīt. Vēršanās nenotikšot pret fiziskās personām, bet gan pret kompānijām.

Lielbritānijas tiesas rīkojums attiecas uz to LK akciju nodrošināšanu par labu LK, kuru nominālais turētājs patlaban ir firma "International Baltic Investments" (IBI), kas saistīta ar izkrāpšanas shēmās no LK vainotā bijušā padomes locekļa Oļega Stepanova juristiem Mārtiņu Kvēpu un Arni Nīcgali.

Savukārt Latvijā par šiem nelikumīgajiem darījumiem risinās kriminālprocess, kurā vairākiem bijušajiem LK vadošajiem darbiniekiem piemērots aizdomās turamā statuss, uzver LK.

LK valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis skaidro, ka Apvienotās Karalistes tiesas rīkojums ir pirmais redzamais solis ceļā uz "Latvijas kuģniecības" izzadzēju reālu sodīšanu un LK pienākošos finanšu līdzekļu atdošanu.