Augstākā tiesa 2000.gada gada 17.novembrī Barkānam piesprieda trīs gadus cietumsoda daļēji slēgta tipa cietumā. Viņš tika arestēts tiesas zālē. Pirmajā tiesas instancē 2001.gada aprīlī Barkāns tika pilnībā attaisnots un atbrīvots tiesas zālē.
Raidījuma "Latvijas krimināllietas" producente Gunta Gasūna informēja, ka, gatavojot raidījumu par Barkāna krimināllietu un iepazīstoties ar lietas materiāliem, raidījuma veidotājiem radušās aizdomas, ka lieta nav kvalitatīvi un objektīvi izmeklēta, pieļaujot procesuālus pārkāpumus, līdz ar to neizpratni radot arī notiesājošais apelācijas instances tiesas spriedums.
Raidījuma veidotāji vērsušies pie ģenerālprokurora ar lūgumu ierosināt krimināllietu par Valsts un pašvaldības policistu Jura Pošeikas un Māra Šķerbas pieļautajiem pārkāpumiem pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un pēc 318.panta par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu 1999.gada 10.maijā Barkānu mājās Lazdukalna pagastā.
Raidījuma veidotāji lūguši Maizīti un iekšlietu ministru vēlreiz izvērtēt visus lietas apstākļus, kā arī Balvu rajona policijas pārvaldes un toreizējā Latgales tiesas apgabala prokurora Alena Mickeviča pieļautos Kriminālprocesa kodeksa normu pārkāpumus lietas izmeklēšanas laikā.
Raidījuma veidotāji nonākuši pie secinājuma, ka viens no traģēdijas cēloņiem ir bijusi liecinieku Jāņa Kaļvas, Kazimira Kaminska un Valda Leona apzināta nepatiesu ziņu sniegšana un izmeklēšanas laikā arī apzināta nepatiesu liecību sniegšana, kas ir krimināli sodāmas darbības. Raidījuma veidotāji lūdz ģenerālprokuroru izvērtēt šos faktus un saukt minētās personas pie kriminālatbildības.
Vēstulē arī izteikts aicinājums un jautājums, vai pārskatot un izvērtējot iepriekš minētos faktus, tie nebūtu uzskatāmi par jaunatklātiem apstākļiem un līdz ar to būtu pamats atjaunot Barkāna krimināllietu un izskatīt to vēlreiz pēc būtības.
Barkāna krimināllietai veltīti divi "Latvijas krimināllietu" raidījumi, kuros gan restaurēta notikumu gaita, gan izsekota krimināllietas izmeklēšana un tiesas process.