Pārsūdzību parakstījuši visi trīs viņa advokāti – Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs no Lietuvas un Oskars Rode no Latvijas.
Iesniegums nodots tiesas atlases kolēģijai, kas lems, vai to pieņemt izskatīšanai, pastāstījusi tiesas pārstāve.
"Nav neviena pierādījuma, ka šis cilvēks izdarījis noziegumu. Cilvēks nevar būt vainīgs tajā, ko viņš nav darījis," izteicies advokāts Marcinkevičs.
1991. gada 31. jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki – Mindaugs Balavaks, Antans Musteiķis, Jozs Janonis, Aļģimants Jozaks, Aļģirds Kazlausks, Staņislovs Orlavičs un Ričards Rabavičs. Izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā Lietuvas apelācijas tiesa atstāja spēkā Mihailovam mūža ieslodzījumu un arī apmierināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras prasību pārkvalificēt Mihailova noziedzīgās darbības no slepkavības ar iepriekšēju nodomu uz noziegumu pret cilvēci. Mihailova un viņa advokātu pārsūdzības apelācijas tiesa noraidīja. Līdz ar to šis spriedums stājās spēkā.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras prokurors Sauļus Versecks tobrīd norādīja, ka apelācijas tiesas lēmumam ir svarīga nozīme, jo tiesa atzinusi, ka noziegums izdarīts politisku, nevis kriminālu motīvu dēļ.
Pēc viņa teiktā, šis tiesas atzinums var ietekmēt arī citu ar tā laika notikumiem saistītu lietu izskatīšanu.
Kā uzsvēra Versecks, tiesa atzinusi, ka šis slaktiņš nebija nejaušs uzbrukums kriminālu iemeslu dēļ – to rīkoja omonieši, pildot pavēles, lai tādējādi mēģinātu iebiedēt Lietuvas iedzīvotājus un varas pārstāvjus un panākt, ka viņi atsakās no gadu pirms tam pasludinātās neatkarības un piekrīt atgriezties PSRS sastāvā.
Apelācijas tiesa atzina, ka Medininku asinspirts bija daļa no Padomju Savienības toreizējās politikas. Tā norādīja, ka lietas materiāli liecina, ka Padomju Savienība pēc Lietuvas un Latvijas neatkarības atjaunošanas centās ar iebiedēšanu un teroru destabilizēt situāciju, turpināt okupāciju un panākt šo valstu atgriešanos savā sastāvā. Lietuvā kopš 1991. gada sākuma tika īstenota atklāta militārā agresija, mēģinot izprovocēt bruņotu konfliktu, nemierus. Sekmīgas provokācijas gadījumā tas būtu devis ieganstu gāzt šo valstu valdību, izmantot karaspēku, lai ieviestu Padomju Savienības prezidenta pārvaldi, un tādējādi turpināt okupāciju.
Tiesa atzina, ka astoņas Lietuvas amatpersonas saskaņā ar starptautisko tiesību normām uzskatāmas par civiliedzīvotājiem. Tā norādīja, ka noziegums bijis rūpīgi izplānots un sagatavots, sācies pēkšņi un muitniekiem, kas nekādā veidā nav izturējušies provocējoši vai pretojušies, tēmēts galvā, apzināti gribot viņus nogalināt.
Bijušais Rīgas OMON vienības loceklis, 1967. gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins par aizdomās turēto šajā lietā tika atzīts 2007. gadā. Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šajā laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.
2008. gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai, kur Ģenerālprokuratūra 2009. gada janvārī pabeidza viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu.
2011. gada 11. maijā Viļņas apgabala tiesa notiesāja Mihailovu par dalību Medininku slaktiņā kā par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, piespriežot viņam stingrāko Lietuvā iespējamo sodu – mūža ieslodzījumu. Prokurori pārsūdzēja šo spriedumu Lietuvas apelācijas tiesā, aicinot pārkvalificēt notiesātā noziedzīgo darbību un traktēt to kā noziegumu pret cilvēci. Tādu iespēju pavēra jaunā Lietuvas kriminālkodeksa redakcija, kas bija stājusies spēkā neilgi pirms tam. Apelācijas tiesa Mihailova lietu sāka izskatīt 2012. gadā.
Rīgas apgabaltiesa 2004. gada oktobrī piesprieda Mihailovam brīvības atņemšanu uz divarpus gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.
Mediji savulaik vēstīja, ka Mihailovam ir arī Krievijas pilsonība.
Jau ziņots, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra saistībā ar Medininku slaktiņu pieprasījusi mūža ieslodzījumu par noziegumiem pret cilvēci vēl trim bijušajiem Rīgas omoniešiem – Aleksandram Rižovam, Andrejam Laktionovam un Česlavam Mliņņikam.
