Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas cietušo pārstāvis Aldis Gobzems vērsīsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu pārkvalificēt ierosinātos kriminālprocesus vai papildus ierosināt jaunu pēc Krimināllikuma panta, kas paredz atbildību par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Zvērināts advokāts savā iesniegumā norāda, ka noziedzīgi nodarījumi, kas pastrādāti Zolitūdes traģēdijas lietā, ir vai nu papildus pārkvalificējami pēc Krimināllikuma 123.panta otrās daļas pazīmēm vai arī atsevišķi ir rosināms jauns kriminālprocess pēc minētā Krimināllikuma panta. Krimināllikuma 123.panta "Nonāvēšana aiz neuzmanības" otrā daļa paredz, ka par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas vai ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci vai sprāgstošām vielām vai citā vispārbīstamā veidā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu.

Gobzems skaidro, ka noziedzīgi nodarījumi pret personu veselību un dzīvību ir notikuši vispārbīstamā veidā - personas gāja bojā un cieta, atrodoties faktiskā būvniecības objektā. Tāpat evakuācijas signalizācijas signāla neievērošana un cilvēku evakuācijas neveikšana, atskanot signalizācijai, uzskatāma par vispārbīstamu darbību, proti, bezdarbību un it kā formālu savu tiesību izlietošanu, kā rezultātā netika evakuēti cilvēki un notika traģēdija, proti, iebruka "Maximas" veikala griesti, zem kuriem atradās cilvēki.

Advokāts uzsver, ka ierosinātajos kriminālprocesos tā saucamajā Zolitūdes traģēdijas lietā ir nepieciešams izvērtēt Krimināllikuma 123.panta otrās daļas piemērošanas nepieciešamību, jo tādā veidā pie atbildības tiktu sauktas arī tās personas, kuras ir pielaidušas neuzmanību, nenosargājot cilvēku dzīvības un veselību. Pēc Gobzema paustā, šis jautājums ir būtisks, jo tādā veidā tiktu pilnvērtīgāk izmeklēta Zolitūdes traģēdijas lieta, kurā pašreiz faktiski tiek skatīti tikai šauri ar būvniecību un darba tiesībām saistīti jautājumi, bet netiek izvērtēta īpašnieku un telpu lietotāju atbildība, kas neatbilst attīstīto pasaules valstu praksei.

Advokāts papildināja, ka iesniegums prokuratūrā tiks iesniegts šodien.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 3.septembrī turpinās skatīt vienu no Zolitūdes traģēdijas civillietām. Šajā lietā maija sākumā visas lietā iesaistītās puses pabeidza sniegt paskaidrojumus. Ar prasību pret SIA "Maxima Latvija", "Re&Re", "Homburg Zolitude", "Tineo", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un SIA "HND Grupa" vērsās trīs traģēdijā cietušie.

Dažādās Latvijas tiesās patlaban kopumā tiek skatītas astoņas civillietas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Divas lietas tiek izskatītas patlaban reorganizētajā Jūrmalas pilsētas tiesā, viena tiek vērtēta Liepājas tiesā, divas Talsu rajona tiesā, viena Rīgas apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!