Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde starptautisku nozīmi guvušajā ''Hermitage/Magnitsky'' izmeklēšanas lietā, kurā šobrīd tiek izmeklēta apjomīga, sarežģīti strukturēta pārrobežu noziedzīgi gūtas naudas legalizācijas shēma, konfiscējusi vēl vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir aptuveni 250 000 eiro, portālu "Delfi" informēja VP.
Jau ziņots, ka VP, veicot izmeklēšanu tā dēvētajā Magņitska lietā, konfiscējusi aktīvus – nekustamo īpašumu, kura vērtība ir aptuveni 230 000 eiro. Izmeklēšanā konstatēts, ka ārvalstu pilsoņi, izmantojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, iegādājušies ekskluzīvu nekustamo īpašumu Latvijā.
Turpinot izmeklēšanu kriminālprocesā, policija konfiscējusi vēl vienu nekustamo īpašumu Rīgā. Šī īpašuma vērtība tiek lēsta ap 250 000 eiro, un tas ir piederējis izmeklēšanā konstatētās noziedzīgās grupas līdera partnerim.
Tas, ka šie līdzekļi tika atklāti un arestēti Latvijā, ir ļoti nozīmīgi. Latvija no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas patvēruma zemes pārvēršas par spēcīgu sistēmu, kurā kompetenti strādā policija, izmeklējot naudas atmazgāšanu un radot būtiskas sekas tiem, kas ir saistīti ar Sergeja Magņitska atklāto noziedzīgo nodarījumu," sacījis "Hermitage Capital Management" fonda līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.
VP atgādina, ka līdz šim izmeklēšanā ir konstatētas vairākas epizodes, kad ārvalstu pilsoņi Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu prestižā Rīgas Klusā centra rajonā apmaiņā pret termiņa uzturēšanās atļauju. Konstatējot šos saglabājušos aktīvus, tiem nekavējoties tika piemērots arests, lai noskaidrotu to iegādes apstākļus un saikni ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tāpat izmeklēšanā atklāts un pierādīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību kopums. Noskaidrots, ka nekustamā īpašuma iegāde finansēta no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, izmantojot civiltiesiskus darījumus un slēpjot noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu izcelsmi un piederību.
Proti, nozieguma rezultātā iegūtie naudas līdzekļi no Krievijas bankas iepludināti nelegālo līdzekļu saņēmēja kompānijā Kiprā, kuru faktiski kontrolējis kāds organizētās noziedzības līderis. Izmeklēšanā konstatētas savstarpēji saistītas tranzīta darījumu ķēdes posmi noziedzīgo līdzekļu pārvietošanai, simulēti civiltiesiski darījumi, kuru aizsegā šie līdzekļi pārvietoti uz Latviju, tādā veidā faktiski mainot valstis un līdzekļus attālinot no līdzekļu avota. Savukārt tālāk šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi izmantoti ekskluzīvu nekustamo īpašumu iegādei Latvijā.
Īpašnieki nav spējuši iesniegt tādus pierādījumus līdzekļu izcelsmei un īpašuma iegādes darījuma caurspīdīgumam, kuri nepārprotami atspēkotu to leģitimitāti. Līdz ar to, pēc rūpīgas mantas izcelsmes izpētes, savākto pierādījumu kopums izmeklēšanai neradīja šaubas par arestēto īpašuma saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu.
Likumsargi piebilst, ka arī citās valstīs tiek veikta izmeklēšana par identisku noziedzīgu nodarījumu saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot nodokļu atmaksas krāpšanas shēmas.
Magņitska izmeklēšanas lieta ir ieguvusi starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko 230 miljonu ASV dolāru shēmu. Pēc tam, kad Sergejs Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.
Kā iepriekš vēstīja TV3 radījums "Nekā Personīga", daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.
"Delfi" jau ziņoja, ka starptautiskā izmeklēšanā konstatēts, ka tieši Latvija bijusi naudas atmazgāšanas centrs noziegumiem, kuru dēļ Krievijā gāja bojā jurists Magņitskis.
