Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.
Tiesa nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu. Tas gan notiks tikai tad, kad nauda tiks ieskaitīta, žurnālistiem pēc lēmuma pastāstīja viens no Magoņa advokātiem Jānis Rozenbergs.
Kā papildināja advokāts, patlaban gan šādas summa Magoņa ģimenei nav un to nevar savākt, bet to varētu izdarīt tuvāko nedēļu laikā.
"Es neapgalvoju, ka 400 000 eiro būtu Magoņa kunga ģimenes rīcībā un šī nauda tiks tūlīt iemaksāta. Ja mēneša laikā šī nauda tiek iemaksāta attiecīgā Valsts kases kontā, tad Magoņa kungs tiek atbrīvots no apcietinājuma. Mēs ar Magoni ceram, ka izdosies savākt, taču tas ir atkarīgs no trešajā personām un viņu iespējām. Ar šo tiesas lēmumu droši vien ir kāda jauna prakse drošības naudas apmēra noteikšanā, kas apmēram piecas līdz septiņas reizes pārsniedz drošības naudas apmēru citās krimināllietās, tādēļ šo summu, visticamāk, nebūs iespējams savākt ne dienas, ne divu dienu laikā," izteicās advokāts.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāve Laura Dūša teica, ka birojs tiesas lēmumu respektē, taču to nekomentēs.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota depozītā, lai nodrošinātu aizdomās turētā pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.
Drošības naudas apmēru nosaka, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.
Drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.
Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā.
Tiesas motīvi šodienas lēmumam būs pieejami 24 stundu laikā. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.
Šis varētu būt līdz šim lielākais tiesas prasītais drošības naudas apmērs. Jau vēstīts, ka 2010.gadā bijušais AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons tika atbrīvots pret 71 143 eiro (toreiz 50 000 latu) drošības naudu. Pret šādu summu 2010.gadā cietumu izdevās pamest bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam.
Pirms vairākiem gadiem no amata atstādināto Finanšu ministrijas (FM) ierēdni Vladimiru Vaškeviču atbrīvoja pret 85 372 eiro (toreiz 60 000 latu) drošības naudu, bet 2008.gadā bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams uz brīvām kājām tika apmaiņā pret 113 829 eiro (toreiz 80 000 latu) drošības naudu.
Iepriekš viens no Magoņa advokātiem Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka jau pēc aizturēšanas, kad tiesa lēma par Magoņa apcietināšanu, aizstāvji ierosināja Magonim piemērot drošības naudu 200 000 eiro apmērā. Toreiz tiesa šādam ierosinājumam nepiekrita, un Magonim tika noteikts apcietinājums. Nesen aizstāvji vērsās ar šādu ierosinājumu pie KNAB izmeklētāja, taču lūgums tika noraidīts. Advokāti iesnieguši sūdzību lietu uzraugošajam prokuroram, taču atbilde pagaidām nav saņemta. Rozenbergs gan norādīja, ka iepriekšminētais drošības naudas apmērs ir minēts arī aizstāvju ierosinājumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par turpmāku apcietinājuma atcelšanu.
KNAB Magoni aizturēja 6.augustā. KNAB oficiāli sniegtā informācija par Magoņa lietu ir skopa, savukārt medijos izskanējusi dažāda informācija gan par Magonim inkriminēto noziegumu, gan aizturēšanas apstākļiem.
KNAB informējis, ka pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis, kura apmēru birojs neatklāj, saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" iepirkumu.
Portāls "Diena.lv" iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, vēstīja Igaunijas portāls "Delfi.ee".
Osinovskim juridisko palīdzību nodrošina Latvijas advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš norādījis, ka starp Magoni un Osinovski kā starp privātpersonām noticis darījums kāda trešā uzņēmuma interesēs, taču tas nav saistīts ar dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest". Vārpiņš uzņēmuma nosaukumu un darījuma summu atturējās minēt.
Advokāts ir parakstījies KNAB par informācijas neizpaušanu, tāpēc atturējās atklāt, kāds statuss Magoņa lietā ir piemērots Osinovskim, kā arī to, vai KNAB izmeklētāji ir pratinājuši igauņu uzņēmēju.
Savukārt intervijā laikrakstam "Diena" ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen pieļāvis, ka drīzumā procesa virzītājs izlems par kukuļa devēja atbildību kukuļņemšanas lietā, kurā aizdomās tiek turēts Magonis.
Krimināllikums par Magonim inkriminēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.
Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma nepilnus desmit gadus - kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs. Magonis no amata atbrīvots.
