No sagruvušā veikala "Maxima" apsardzes monitortelpām viens no uzņēmuma SIA "Maxima Latvija" drošības sistēmu galvenajiem darbiniekiem izņēmis serveru tehniku – datorus vai cietos diskus, trešdien Zolitūdes krimināllietas iztiesāšanas tiesas sēdē sacīja viens no Zolitūdes veikala "Maxima" apsargiem.
Liecinieks traģēdijas brīdī bija darbā. Viņš bija pieņemts darbā tikai dažas dienas pirms traģēdijas un oficiāli skaitījās stažieris, nevis apsargs.
Viņš tiesā skaidroja, ka traģēdijas dienā īsi pirms pirmā nogruvuma atradies veikala moniortelpā, proti, telpā, kur monitoros tiek uzraudzītas veikalā izvietotās viedeonovērošanas kameras, taču pēc nelaimes gadījuma viņam nav ļauts savas mantas paņemt. Viens no apsardzes priekšniekiem norādījis, ka no telpas izņemti tikai datori.
Drošības sistēmu priekšnieks paņēmis datortehniku, bet, kas ar to noticis tālāk, apsargs nezināja. Apsūdzētās "Maxima" darbinieces Innas Šuvajevas aizstāve advokāte Jeļena Kvjatkovska cietušajam apsargam vaicāja, vai policija piedalījusies tehnisko priekšmetu izņemšanā, viņš atbildēja, ka par to liecināt nevarot, jo viņš redzējis tikai "Maxima Latvija" darbiniekus.
"Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris portālam "Delfi" uzsvēra, ka datortehnikas izņemšana pēc nogruvuma notika tiesībsargājošo iestāžu darbinieku klātbūtnē un uzraudzībā.
Liecinot tiesā, apsargs sacīja, ka traģēdijas diena bijusi viņa trešā vai ceturtā darba diena, jo darbā viņš bija pieņemts nesen kā stažieris apsarga amatā. 2013. gada 21. novembrī apsargs sācis strādāt no pulksten 8, bet veikalā ieradies jau ap pulksten 7.30. Tā kā viņam nav bijis apsardzes darbinieka sertifikāta, tad par viņa darbu bijis atbildīgs vecākais apsargs. Darba līgumā, ko uzņēmums bija noslēdzis ar cietušo apsargu, bijis teikts, ka viņš ir veikala uzraugs nevis apsardzes darbinieks-stažieris. Darba līgums paredzējis, ka veikala apsargs var monitoros vērot veikala apmeklētājus, ko fiksē videonovērošanas kameras, un darbs saistīts kārtības nodrošināšanu. Stājoties amatā viņš pretendējis uz apsarga amatu, un uzņēmumā viņam teikts, ka pusgada laikā viņš var iziet apsarga kursus, strādājot stažiera amatā, un iegūt sertifikātu.
Apsargs stāstīja, ka iepriekšējās darba dienās trauksmes signalizācija nostrādājusi nebija, taču traģēdijas dienā signalizācija ar pārtraukumiem nostrādājusi aptuveni desmit reizes. Ap pulksten 11.30 signalizācija noskanējusi pirmo reizi, bet pēc tam tā izslēgusies, tad atkal sākusi skanēt. Vēlāk trauksmes signālu papildinājis arī balss signāls, kas ziņoja, ka telpas jāatstāj.
"Signalizācija skanēja, tad bija pārtraukums, tad skanēja, tad pārtraukums un tā," notikumu norisi atceras apsargs. Viņš sacīja, ka pirmo reizi signalizāciju nav dzirdējis, jo atradies apsargājamā veikala daļā pie rampas, taču pēc tam – otrajā signalizācijas atskanēšanas reizē sadzirdot signalizāciju – viņš zvanījis vecākajam apsargam, kas bijis viņa tiešais priekšnieks, un vaicājis, kā šādā situācijā rīkoties.
No apsarga liecībām iziriet, ka vecākais apsargs viņam teicis, ka jāturpina strādāt, jo jau bijuši tādi gadījumi, kad signalizācija skan, bet nekas nenotiek. Tāpēc vienkārši jāizsauc mehāniķis un jāstrādā tālāk. Līdz ar to apsargs darbu turpinājis.
Stājoties darbā, apmācības par drošības jautājumiem vai citiem darba pienākumiem neesot bijis. Kāds viņa kolēģis esot paskaidrojis, ka viņš pats cilvēkus aizturēt nedrīkst, bet ir jāziņo vecākajam apsargam; ja vecākā apsarga nav, tad – otram apsargam. Arī par evakuācijas plāniem viņš neesot saņēmis nekādas ziņas, kā arī neatminējās, ka būtu informēts par darba drošību uzņēmumā.
Kopumā veikalā bijuši trīs apsardzes darbinieki – pats liecinieks, apsargs un vecākais apsargs. Situācijā ar trauksmes signalizācijas ieslēgšanos viņš vērsies pie vecākā apsarga un prasījis, vai nepieciešama evakuācija. Uz šo jautājumu no vecākā apsarga viņš saņēmis atbildi, ka evakuācija neesot nepieciešama, bet cilvēki, ja paši grib, var iet. Vecākais apsargs veicis ēkas apsekošanu pēc signalizācijas ieslēgšanās, bet pēc tam sazvanījies ar mehāniķi. Vecākais apsargs apstaigājis veikala teritoriju un darbinieku telpas.
Pēc signalizācijas atskanēšanas daži cilvēki paši atstājuši veikala telpas. Arī mazo veikalu darbinieki aiztaisījuši veikalus un izgājuši. Daži veikala apmeklētāji vaicājuši par trauksmes signalizācijas iemesliem, un apsargs atbildējis, ka radušies traucējumi signalizācijā, bet viss ir labi, norādot, ka pēc pašu vēlēšanās viņi veikala telpas var pamest. Savukārt "Maxima" veikala darbiniekiem teicis, ka jāstrādā tālāk, jo to attiecīgi bija pateicis viņa tiešais priekšnieks – vecākais apsargs.
Balss signāls, kas ieslēdzies pēc ilgstoša trauksmes skaņas signāla, informējis, ka ir bīstama situācija ēkā, un ir jāpamet veikala telpas. Vaicāts, kāpēc viņš nav rīkojies saskaņā ar balss signālā atskaņoto, apsargs sacīja: "Es biju pieņemts darbā un rīkojos tā, kā man bija pateikts iepriekš. (…) Ja es ņemtu iniciatīvu savās rokās un teiktu, ka visiem jāiet ārā, es nezinu, kā būtu ar manu darbu pēc tam." Uzraugāmā teritorija bija tikai "Maxima" veikals. Viņam citu veikalu darbinieki palīdzību nav lūguši, taču to, kā bijis ikdienā ierasts, viņš nezinot, jo strādājis tikai četras dienas.
Vecākais apsargs apgalvojis, ka trauksmes signalizācija "izgājusi no sistēmas", proti, ka kļūme ir pašā ierīcē, atcerējās cietušais apsargs. Trauksmes signalizācija esot atslēgta tikai vienu reizi, bet citas reizes tā pārtraukusi darboties pati. Vecākais apsargs teicis, ka droši vien sistēmā ir kļūda, bet skaidrojumu par to nav sniedzis, tāpēc apsargs sapratis, ka tas bijis viņa priekšnieka pieņēmums. Stājoties darbā, veikala vadība nav skaidrojusi, kā jārīkojas signalizācijas atskanēšanas gadījumā.
Viņš pats ar signalizācijas puti darboties apmācīts nebija, kā arī nezina, kas izsaucis tehniķi. Pēc ierašanās tehniķis atvēris signalizācijas pulti un ievadījis kodus. Tad tehniķis aizgājis kopā ar vecāko apsargu rampas virzienā un cietušais apsargs viņus nav vairs redzējis. Aptuveni desmit minūtes vēlāk noticis pirmais nogruvums.
Cietušais apsargs nogruvuma brīdi bijis monitoru telpā, bet pirms tam pamanījis traucējumus videonovērošanas sistēmās. Trauksmes signāls vairs neskanēja, un, visticamāk, arī telefonlīnija vairs nestrādāja. Apsargs pieņēma, ka jau tajā brīdī, iespējams, bija plīsuši kādi vadi. Uzreiz pēc nogruvuma apsardzes tehniskajā telpā ieskrējis kolēģis, kurš jautāja, vai viss kārtībā. Redzot notiekošo, kolēģis bijis panikā, bet stažieris – šokā. Iegājuši veikalā, viņi mēģinājuši izvilkt cilvēkus, kuri bijuši iespiesti starp betona blokiem. Notikuma vietā ieradušies glābēji, kas abiem norādījuši, ka viņiem veikala telpas jāpamet, taču apsargi lūguši, vai viņi var palikt un palīdzēt, pamatojot, ka zina veikala plānu un monitorā redzējuši, kur cilvēki atradušies nogruvuma brīdī. Pēc otrā nogruvuma apsargs no veikala telpām izgājis.
Monitorā pirmais nogruvums nav bijis redzams, ekrāns tajā brīdī apdzisis. Bijis redzams, ka kameras slēdzas ārā. Atskanējusi rūcienam līdzīga skaņa un sācies nogurums, liecināja apsargs. Taču viņš zinājis, ka lielākais nogruvums bijis pie kasēm – tur nokritusi pirmā betona plāksne. Tajā brīdī pie kasēm bijuši vairāki cilvēki.
