"Es tikai rekomendēju būvprojektu, par ko sniedzu ekspertīzi apstiprināšanai, nevis apgalvoju, ka viss pēc tam tajā darītais būs pareizi. 2009. gadā es nevarēju un man nevajadzēja paredzēt, kāda būs faktiskā slodze uz veikala kopnēm, tostarp vai uz jumta notiks apzaļumošanas darbi," liecināja Gulbis, kurš apsūdzēts par būvkonstruktoru sniegto ziņu nepārbaudīšanu, kas vēlāk izraisīja lielveikala jumta konstrukciju nogruvumu.
Gulbis viņam izvirzītās apsūdzības noraidīja, sakot, ka prokurori ir pieļāvuši rupju kļūdu, vai arī paši nav izlasījuši savāktos krimināllietas materiālus, vai arī pakļāvušies plašsaziņas līdzekļu un politiķu spiedienam.
Gulbis sacīja, ka viņš 2009. gada novembrī izskatīja būvprojektu pirms vēl projekta veidotāji aptuveni divus gadus vēlāk lēmuši kopni sadalīt. Gulbis teica, ka rēķinājis ēkas slodzes. "Mani 2009. gada aprēķini nevar attiekties uz pilnīgi visu, kas tika izstrādāts vēlāk. Arī kriminālprocesa veiktajā ekspertīzē nav norādīts neviens skaitlis, kuru es būtu aprēķinājis nepareizi," teica apsūdzētais. "Neviena māja nav uzbūvēta uz papīriem vien. Vienmēr jāskatās, kā ēka izskatīsies dabā."
Apsūdzētais pauda neizpratni, kā viņam vajadzēja rīkoties, jo viņš neuzņēmās tiesisku pienākumu uzraudzīt būvprojekta realizāciju un interesēties par tās gaitu.
"Jāatzīmē, ka traģēdijai nevar būt cēloņsakarība ar manu atzinumu, jo man bija jāpārbauda, vai būvkonstrukciju risinājums ir principiāli iespējams no slodžu viedokļa. Kā realizē būvprojektu, to eksperts paredzēt nevar. (...) Lai arī kā vēlētos, ka būtu spējis ietekmēt un novērst apstākļus, kas noveda pie traģēdijas, man šādas iespējas nekad nebija dotas," liecināja Gulbis.
Gulbis arī izlēma izmantot tiesības neatbildēt uz procesā iesaistīto jautājumiem, lai "nekavētu tiesas laiku atbildot uz jautājumiem, kuriem atbildes ir sniedzis gadu garumā".
Prokurori lūdza krimināllietā pasludināt pārtraukumu līdz otrdienai, 23. oktobrim, lai varētu iepazīties ar Gulbja liecības materiāliem. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
Vēstīts, ka Gulbis veica Priedaines ielas 20 nama būvkonstrukciju projektēšanas ekspertīzi. No viņam izvirzītās apsūdzības izriet, ka Gulbis uzticējies būvkonstrukciju autoruzrauga Ivara Sergeta aprēķiniem un nav tos pārrēķinājis, bet sniedzis pozitīvu atbildi par būvprojektu. Līdz ar to Gulbja nevērīgā pienākumu pildīšana rezultējusies tajā, ka projekts tika realizēts ar nepietiekamas veiktspējas kopnēm, kas radījis draudus cilvēku drošībai.
Vēstīts, ka šonedēļ Zolitūdes traģēdijas krimināllietā sāka uzklausīt apsūdzēto liecības. Otrdien, 16. oktobrī, sagruvušās lielveikala "Maxima Latvija" ēkas būvinženieris Ivars Sergets liecināja, ka neesot izstrādājis metāla konstrukciju detalizācijas daļu un nav piedalījies detalizētu jumta kopņu rasējumu izstrādē.
Lietā apsūdzēts sabrukušā lielveikala "Maxima" būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva.
Apsūdzības uzrādītas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, valsts amatpersonas bezdarbību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka jumta nogruvums notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ.
