SIA "Maxima Latvija" trešdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesā uzturēja iepriekš pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 1 680 276 eiro apmērā.
Uzņēmuma pārstāvis Igors Sandlers, zvērināts advokāts no advokātu biroja "Rode un partneri", skaidroja, ka 2014. gada janvārī "Maxima Latvija" vērsusies Valsts policijā, lūdzot atzīt to par cietušo, jo 2013. gada 21. novembrī notikušā jumta nobrukuma rezultātā uzņēmumam radīts mantisks zaudējums 1 302 000 eiro apmērā. "Maxima Latvija" tikusi atzīta par cietušo šajā lietā.
Pēc tam uzņēmums prokuratūrā precizējis, ka kaitējums bijis 1 688 276 eiro. To veidoja zaudētās pārtikas un saimniecības preces, veikala aprīkojums un iekārtas, un skaidrā nauda 1284 eiro. Par šiem zaudējumiem uzņēmums trešdien tiesā uzturēja kaitējuma kompensāciju. Papildus Sandlers norādīja, ka nekas no zaudētā nav nonācis atpakaļ uzņēmuma rīcībā "ētisku apsvērumu dēļ".
Īpašums ir bijis apdrošināts, taču atlīdzība nav saņemta "līdzīgi kā citiem", sacīja pārstāvis. Veikala kasēs atradusies skaidra nauda. Savukārt uz prokuroru un cietušo pārstāvju jautājumiem par darba drošību veikalā, Sandlers atbildēja, ka viņam ir tiesības neliecināt pret sevi, proti, pret viņa pārstāvēto uzņēmumu "Maxima Latvija", tāpēc Sandlers nevar atbildēt uz jebkādiem citiem jautājumiem. Tāpat "Maxima Latvija" pārstāvis nevarēja atbildēt uz cietušo pārstāvja advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai "Maxima Latvija" bija visa veikalu telpu nomnieks un kas bija atbildīgs par apsardzi visā ēkā.
Līdz ar to Gobzems lūdza uzaicināt citu "Maxima Latvija" pārstāvi, kurš varētu atbildēt uz jautājumiem par lietas apstākļiem. Savukārt cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Dainis Gulbis jautāja par precēm, kuras "ētisku apsvērumu dēļ bija šķirotas un izmestas". Proti, vai izmestas tika arī derīgas preces? "Maxima Latvija" pārstāvis sacīja, ka cilvēki sūdzējušies par smaku un grauzējiem, tāpēc "diez vai būtu jāizmanto lietas, kas aptraipītas ar šādām vielām".
Apsūdzēto aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks "Maxima Latvija" pārstāvim jautāja par izņemtajiem dokumentiem, kas saistīti ar būvniecību. Taču arī šo jautājumu Sandlers komentēt nevarēja, sakot, ka ar pieprasījumu Zvejsalnieks varētu vērsties uzņēmumā. Pieprasījumā vajadzētu norādīt konkrētu jautājumu par konkrētiem dokumentiem, taču atbilde tiks sniegta tiktāl, cik tas nekaitē uzņēmuma interesēm.
Pirms liecību sniegšanas SIA "Maxima Latvija" informēja, ka digitāli tiesai varētu iesniegt vēl papildu 11 000 pavadzīmes, kurās pamatots pieteiktais kaitējums.
